Topošā superdzelzceļa Rail Baltica pārstāvji šodien nāk atskaitīties uz Saeimu, kā viņi pamanījušies novest projektu līdz pašreizējiem sarežģījumiem un kā domā no tiem izrāpties. Kopuzņēmuma padome paniko, ka varētu tikt izmesta no darba, jo tieši to pieprasījuši darbinieki, vēsta NRA.lv.
Termiņi projektā tiek kavēti, nauda netiek apgūta, kā plānots, starpministriju sadarbība buksē, lietuvieši vispār nerēķinās ar partneriem. Kārtējā valde atkāpusies. Somi iesaistīties kopuzņēmumā atteikušies, un arī poļi uzskata, ka trīs Baltijas valstis māk tikai pļāpāt, bet ne darīt. Pirmais lielais pārskaitījums joprojām karājas uz jautājuma zīmes, jo pat savlaicīgi sakārtot papīrus partneri nespēj. Tas īsumā viss par projekta pašreizējo attīstības vai – drīzāk – stagnācijas fāzi.
Padome nekam neder
Padziļinātu interesi no politiķu puses izraisījusi RB Rail darbinieku izplatītā vēstule, kurā noformulēti vairāki projekta glābšanas priekšnoteikumi: dalībvalstu premjerministriem personīgi jāpārņem projekta uzraudzība, projekta administratīvā vadība jāmaina tā, lai būtu viens galvenais ieviesējs, un nekavējoties no darba jāatlaiž padomes priekšsēdētājs Karolis Sankovskis, jo viņam ir interešu konflikts. Vēstuli parakstījuši 62 kopuzņēmuma darbinieki, tātad lielākā daļa, un arī nacionālā ieviesēja – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas darbinieku vidū ir atbalsts šādai publiskai ārkārtas rīcībai. Zīmīgi, ka šī ir jau otra vēstule, kas darbinieku vārdā aizceļojusi uz dalībvalstu Satiksmes ministrijām, premjeru birojiem un Eiropas Komisiju. Taču pirmā vēstule – oktobrī – netika publiskota. Attiecīgi arī politiķu reakcija sekojusi ar mēneša nobīdi. Toties tagad par projektā notiekošo interesējas visos politiskajos līmeņos un visās institūcijās, sākot no Briseles gaiteņiem un beidzot ar Jēkaba ielu. Vakar uz apvienības Attīstībai/Par! frakcijas uzaicinājumu ierasties skaidrot situāciju uzņēmuma pārstāvji neieradās, un sanāksme nenotika. Taču šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē gaidāma plaša pārstāvniecība.
Valdei neļauj strādāt
Kad RB Rail valdes priekšsēdētāja bija Baiba Rubesa, tieši viņa tika vainota visās uzņēmuma nelaimēs, intrigu pīšanā un teju vai projekta sabotēšanā. Taču, panākot viņas atlaišanu un aizvietošanu ar lielisku somu menedžeri Timo Rīhimeki, padome tāpat situāciju neatrisināja. Jo arī somam neļāva strādāt, un oktobra beigās viņš iesniedza atlūgumu. «Ja somam neļauj sēdēt pie stūres, viņš nevar samierināties ar vietu pasažiera krēslā,» savā priekšpēdējā darbadienā Neatkarīgajai paskaidroja Timo Rīhimeki. Padome tagad iecēlusi pagaidu izpilddirektoru – latvieti Agni Driksnu – un meklēs pastāvīgo valdes priekšsēdētāju, atkal tērējot naudu atlases kompāniju darbam, taču patiesībā ar to būtu vēlams nodarboties citiem personāžiem. Acīmredzot to saprot arī pats padomes priekšsēdētājs Karolis Sankovskis, kuru kolēģi projektā vaino sliktā korporatīvā pārvaldībā un interešu konfliktā.
Lai Kariņš iedziļinās
Vakar padomes priekšsēdētājs Sankovskis izplatīja garu publisku paziņojumu, kura galvenā vēsts – padome strādā brīnišķīgi, un nav ko mazināt padomes nopelnus projekta īstenošanā. Padome savu lomu pilda efektīvi, un kritiķi lai labāk paši nāk ar priekšlikumiem, kā uzlabot kopuzņēmuma darbu pie tā galvenā uzdevuma – Rail Baltica projekta ieviešanas. Sankovskis sola, ka «Rail Baltica globālā projekta īstenošana tiks veiksmīgi turpināta pēc šā produktīvā gada ar ievērojamu progresu projektēšanas posmā. Patlaban turpinās projektēšana 411 kilometru garumā no pamatlīnijas un notiek iepirkums vēl 233 kilometriem. Tiek sperti arī svarīgi soļi būvniecības fāzē – būvdarbi jau tiek veikti Lietuvā un sākti Igaunijā». Savā optimistiskajā ziņojumā par Latviju Sankovskis nesaka neko, un arī kompānijas mājaslapā ziņojums nav atrodams. Tikai kā preses relīze angļu mēlē aizsūtīts aģentūrai LETA. Ticamāk tomēr, ka abas darbinieku vētules rīt būs izpelnījušās lielāku līdzjūtību no politiķu puses nekā Sankovska pašaizsardzības sacerējums. Tā kā vakar uz Attīstībai/Par! frakcijas sēdi neviens no RB Rail darbiniekiem neatnāca, projekta krīzes apstākļus un sekas nepaskaidroja, frakcija nolēma vērsties pie premjera Krišjāņa Kariņa, lai viņš iedziļinās jautājuma būtībā, un vada riskus, nepieļaujot projekta zaudēšanu. Tā Neatkarīgajai pastāstīja frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts. Jo runa taču ir par sešiem miljardiem eiro, kā arī fantastiskām nākotnes iespējām visai sabiedrībai.
Imants Vīksne