Pēteris Strautiņš: Skaidrāk iezīmējas iespējama ekonomikas piebremzēšanās gada nogalē

Pēteris Strautiņš: Skaidrāk iezīmējas iespējama ekonomikas piebremzēšanās gada nogalē

Oktobrī pēc divu mēnešu kāpuma mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās, sezonāli izlīdzinātajos datos tas bija par 1.7% mazāks nekā septembrī.

Viena mēneša dati reti kad kaut ko izšķir, taču tie neapšaubāmi palielina varbūtību, ka gada nogalē Latvijas ekonomika piedzīvo iepriekš prognozēto piebremzēšanos pēc lieliski aizvadītā 3.ceturkšņa. Galvenie riski patlaban ir patērētāju bažas par budžeta konsolidācijas ietekmi un šīs ziemas augstās siltuma cenas. Pieļauju iespēju, ka lēnākas izaugsmes posms turpināsies arī nākamā gada sākumā, bet pēc tam ekonomikai atkal paātrināt tempu ļaus augošais eksports un arvien vairāk arī investīcijas, norāda DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Jāatzīmē gan, ka tieši šī gada sākumā par spīti aukstajai ziemai un tikko notikušai vēl lielāka apmēra budžeta konsolidācijai ekonomikai izdevās iziet no divus gadus ilgušās recesijas. Varbūt arī šoreiz tai izdosies spītēt nelabvēlīgajiem apstākļiem, taču pieejamās informācijas kopums liek izturēties pret tuvāko mēnešu perspektīvām piesardzīgāk nekā pret nesenu pagātni un nedaudz tālāku nākotni.

Mazumtirdzniecībā tuvākajos mēnešos strauja situācijas uzlabošanās nav gaidāma, jo novembrī bažas par iespējamu nodokļu kāpumu jau ir ieguvušas konkrētākas aprises. Nelielu atbalstu apgrozījumam varētu sniegt vien straujā aukstuma atnākšana mēneša beigās, kas mudinājusi cilvēkus iegādāties sniega lāpstas, logu mazgājamos šķidrumus un citus aizsarglīdzekļus pret ziemu. Kopumā cerīgāka situācija varētu veidoties decembrī, kad daudzi uzņēmumi būs konstatējuši, ka gads bijis labāks, nekā sākotnēji domāts, un varbūt izmaksās prēmijas.

Jāatzīmē, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ir samazinājies mēnesī, kad sabiedrības noskaņojums uzlabojās, piemēram, pirmo reizi DnB NORD Latvijas Barometra vēsturē tika konstatēts kopumā pozitīvs vērtējums par valsts ekonomiskās situācijas virzību. Tas gan nav nekas ļoti neparasts, noskaņojuma un patēriņa indeksu korelācija pārliecinoši izpaužas vien ilgākos laika posmos. Saskaņā ar Eurostat konfidences indeksiem par novembri šajā mēnesī būtiskas patērētāju noskaņojuma izmaiņas nav notikušas.

Oktobrī arī samazinājās apgrozījuma pieaugums gada griezumā – no 6.3% līdz 4.9%. Savukārt turpmākajos divos mēnešos šis rādītājs visdrīzāk uzlabosies, pateicoties bāzes efektam.