Jūlijā kopējā gada inflācija saglabājās zema (0.6%), kā arī gada inflācijas pārmaiņas salīdzinājumā ar jūniju nebija lielas, taču process nedaudz līdzinājās vidējās gaisa temperatūras pārmaiņām uz zemeslodes. Citiem vārdiem sakot, atsevišķās patēriņa grupās cenu tendence veidojās visai nevienmērīgi, un jūlijs bija bagāts gan notikumiem, kas inflāciju ietekmēja jau uzreiz, gan arī tādiem, kas varētu ietekmēt vēlāk. Sākot ar Āfrikas cūku mēri un beidzot ar Eiropas Savienības (ES) valstu tirdzniecības attiecību saasināšanos ar Krieviju.
Liela daļa inflāciju veidojošo faktoru jūlijā veidojās ārpus Latvijas, bet inflācijas nastu novelt uz kādu faktoru vairāk nekā uz citiem nevar.
Jūlijā pasaules tirgū saruka naftas un lauksaimniecības preču cenas, ko drīzāk ietekmēja piedāvājuma puses stabilizēšanās (politiskā situācija naftas ieguves valstīs, ražas pieaugums) un mazākā mērā – pieprasījuma puse. Šie faktori mazināja spiedienu uz Latvijas pārtikas un degvielas cenām, taču jūlija datos vēl nebija īpaši jūtami (degvielas, tāpat arī vairāku pārtikas preču, piemēram, piena produktu, izņemot sieru, cenas nesamazinājās). Sezonālie un iekšzemes faktori darbojās pārtikas cenas samazinošā virzienā. Saruka dārzeņu cenas, kā arī, iespējams, Āfrikas cūku mēra dēļ – gaļas izstrādājumu cenas. Svaigas gaļas cena gan nesamazinājās, ko, iespējams, izraisīja cenu izlīdzināšanās t.s. preferenču maiņas ietekmē, patērētājiem izvēloties citu, ne cūkgaļu.
Pretēji pasaules naftas produktu cenu tendencei jūlijā auga siltumenerģijas cena, jo to noteica naftas produktu cenu līmenis pasaules tirgū iepriekšējos mēnešos, kura dēļ lielajiem dabasgāzes patērētājiem dabasgāzes (t.i., kurināmā) cena nedaudz auga. Te gan jāatzīmē, ka šajā gadījumā cena nenozīmē izmaksas: siltumenerģijas patēriņš mājsaimniecībās vasarā ir neliels. Vienlaikus, pievēršoties citām ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenām, “Rīgas ūdens” jūlijā palielinātie ūdens un kanalizācijas tarifi tiešā veidā ietekmēs izdevumus par mājokli, kad patēriņa izmaksas būs aprēķinātas pēc jaunā tarifa, bet inflāciju ietekmēja jau jūlijā.
Pieprasījuma ietekmi (jāpiebilst – lielā mērā nerezidentu patēriņa dēļ) jūlijā galvenokārt varēja vērot pakalpojumu cenās. Kā bija gaidāms, lielā tūrisma pieplūduma dēļ jūlijā vairāk nekā vidēji sezonas dēļ (taču mazāk nekā pērn jūlijā izmitināšanas pakalpojumu gadījumā) auga ar izmitināšanu un ēdināšanu un saistīto pakalpojumu cenas. Tā kā patēriņa cenu indekss ir cenu pārmaiņu mērs un cenas absolūtā izteiksmē ar to izvērtēt nav iespējams, priekšstatu par šāda, t.i., sezonāla pieprasījuma ietekmi sniedz cenu monitoringa piemēri. Jūlijā, kas bija pirmais mēnesis pēc cenu paralēlās atspoguļošanas perioda, atsevišķas ēdināšanas pakalpojumu cenas, kas jau bija “apaļas” vai “pievilcīgas” eiro izteiksmē, pieauga. Tā kā cenošanas veids nemainījās, tas galvenokārt liecina par pieprasījuma ietekmi.
Jūlija otrajā pusē un augusta sākumā saasinājās Krievijas un ES valstu tirdzniecības attiecības, kā rezultātā aug politisko faktoru ietekmes uz inflāciju risks. Krievijas noteiktās sankcijas daudzu pārtikas un lauksaimniecības preču importam no ES valstīm nozīmē lielāku produkcijas koncentrēšanos ES iekšējā tirgū, kas darbosies kā cenas mazinošs faktors. Latvijas gadījumā tas galvenokārt varētu būt svaigu augļu un dārzeņu, kā arī piena produktu piedāvājums. Tas mazinās spiedienu uz inflāciju.
Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv
Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste