Vēl pirms neilga laika valdīja uzskats, ka valsts ekonomiku spēs sildīt mazumtirdzniecība. Taču šobrīd, kad iedzīvotāju labklājība ir krasi gājusi lejup, īstenība apliecina šo cerību maldīgumu. Tātad jāatgriežas pie sen zināmā – attīstības ceļš ir saistīts ar ražošanu, turklāt to galvenokārt organizējot pašvaldībās un vietējos uzņēmumos nodarbinot vietējos iedzīvotājus. Šim nolūkam ir nepieciešamas investīcijas, kuras, kā uzskata ekonomikas ministrs Artis Kampars, ilgtermiņā var stabilizēt Latvijas ekonomiku.

Nauda ne tikai pilsētām, bet arī novadiem

Lai arī pašlaik ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir grūti laiki, taču kaut kur kādam joprojām ir resursi jeb, precīzāk, nauda, kuru tas gribētu likt lietā. Kā šo pagaidām vēl nezināmo “x” novirzīt savai pašvaldībai, sprieda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā seminārā “Par komerciālo investīciju piesaisti kā instrumentu pašvaldību ekonomiskajai attīstībai un izaugsmei”.

“Esošā situācija prasa jaunus risinājumus,” uzsvēra reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. “Pagaidām gan daudzviet strādājam ar ierastiem paņēmieniem. Taču, izmantojot atslēgas vārdu “partnerība”, var paveikt ievērojami vairāk.”

Šobrīd ir pieejami līdzekļi dažādu ES struktūrfondu programmu ietvaros. Piemēram, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) pilsētvides programmas prioritātes “Policentriska attīstība” ietvaros no 2007. gada līdz 2013. gadam pilsētvides attīstības projektiem paredzēts atvēlēt 263 miljonus eiro (184,84 milj. latu).

Šajā prioritātē 17 pilsētām, kuras noteiktas kā iespējamās ES atbalsta saņēmējas, ir jāizstrādā attīstības programmas, nodrošinot integrētu pieeju attīstības plānošanā. Patlaban šajā prioritātē iesniegti projekti par vairāk nekā 70 miljoniem latu. Drīz tiks atvērta vēl viena līdzīga programma (“sēklas nauda” 9,5 milj. latu), kas paredzēta nevis pilsētām, bet lielākajiem Latvijas novadiem.

Novērst birokrātiskos šķēršļus pašvaldībās

Šis ir brīdis, kad ES projekti seko cits citam, uzsver ministrs. Tie izriet nevis no kāda atsevišķa tautsaimniecības sektora, bet gan no pašvaldību attīstības programmām. Šeit vajadzētu stingri izvērtēt, vai šie projekti apmierina vietējās sabiedrības vajadzības vai veicina konkrētu uzņēmēju piesaisti konkrētai pašvaldībai.

Vienu no investīciju piesaistes šķēršļiem E. Zalāns saskata pārāk lielā pašvaldības aparāta birokrātijas pakāpē. Sevišķi tas attiecināms uz būvniecību. Tās ir lokālās ierēdniecības ambīcijas, kuras diemžēl traucē attīstīties uzņēmējdarbībai, uzsver ministrs. Tāpēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) gatavo piedāvājumu, kas visā valstī noteiktu vienotu vairāku lēmumu pieņemšanas kārtību. Piemēram, par reklāmas izkārtnes saskaņošanu, kas dažās pašvaldībās ilgst pat veselu mēnesi. Tas nepieciešams tādēļ, lai investoriem, ienākot Latvijā, nevajadzētu sastapties ar neizskaidrojamiem šķēršļiem dažādās pašvaldībās.

LIAA direktors Andris Ozols par vienu no problēmām investoru piesaistē uzskata piedāvājumu trūkumu. Tieši tāpēc no nākamā gada aģentūra sniegs atbalstu šādu piedāvājumu sagatavošanā. Tajā katrai pašvaldībai, kas vēlas piesaistīt investorus, vajadzētu apzināt sava reģiona, infrastruktūras, darbaspēka priekšrocības.

Mājasdarbi pašvaldībām

Lai cik tas nebūtu dīvaini, pasaules valstu investīciju potenciāla reitingu tabulā, kura veidota Pasaules Bankas pētījuma “Doing Business 2010” ietvaros (vērā tika ņemti 25 kritēriji) un sniedz pārskatu par uzņēmējdarbības nosacījumiem un to īstenošanu vairāk nekā simts pasaules valstīs, reģionālā līmenī Latvija ieņem 27. vietu, aiz sevis atstājot, piemēram, Austriju, Franciju un citas valstis. Saraksta beigās atrodas Krievija (120. vieta). Līdz ar to investoru acīs mēs neesam pastarīši un tātad – interesanti.

Taču, lai uzsāktu virzīt investīciju piesaistes projektus, pašvaldībām jāveic vairāki mājasdarbi. Vispirms ir skaidri jānosaka sava reģiona saimnieciskie mērķi un prioritārie attīstības virzieni. Pēc savas būtības tie saskan ar reģionu ekonomikas profiliem. Piemēram, pašvaldība var savas nākotnes ieceres saistīt ar kokapstrādi vai tūrismu utt.

Tālāk jāizveido attīstības stratēģija šo mērķu sasniegšanai, tostarp paredzot teritorijas, kurās iespējams būvēt uzņēmumus. Piemēram, Somijā vairākas pašvaldības, plānojot rūpnieciskās zonas, no privātīpašniekiem iepērk zemi. Tad to aprīko ar infrastruktūras elementiem un pēc tam jau par dārgāku maksu pārdod konkrētam investoram.

Protams, jāveido arī vienots iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības attīstības plāniem un zonējumu. Šis ir viens no ļoti svarīgiem priekšnoteikumiem investora piesaistē. Te būs vietā atcerēties iedzīvotāju negatīvo nostāju pret investoru iecerēm dažviet Latvijā īstenot vairākus projektus, kuri šodien varētu nodrošināt lielisku darba piedāvājumu vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, no projekta Ikšķilē iedzīvotāju negatīvās nostājas dēļ atteicās pazīstamais būvmateriālu ražošanas uzņēmums “Saint-Gobain”. Tagad šis uzņēmums zināmā mērā ir pateicīgs protestētājiem, jo krīzes laikā izdevies ietaupīt aptuveni 80 miljonus eiro. Savukārt, ja nebūtu noticis tā, kā nu ir, ikšķilniekiem un ogrēniešiem nevajadzētu gausties par darba trūkumu.

Ko vēlas investors

Investora izvēli nosaka vairāki svarīgi faktori. Vispirms to nosaka transporta un loģistikas un citi infrastruktūras elementi, piemēram, elektroenerģijas, gāzes pievadi, telekomunikāciju pieejamība.

Viena no aktuālām problēmām ir elektroenerģijas trūkums rūpnieciskajās zonās. Pagaidām tas ir visai grūti risināms jautājums. Piemēram, pirmajās sarunās koncerns “Coca Cola”, kas vēlas veidot savu ražotni Ropažos, par elektropārvades līnijas būvniecību pieprasīja pat 10 miljonus latu. Turklāt atbilstoši normatīviem šāda līnija būtu jābūvē par investora līdzekļiem un pēc tam jānodod valsts a/s “Latvenergo”. Protams, investoram šāds risinājums nav pieņemams. Šādos gadījumos uzņēmējiem vajadzētu doties uz LIAA, kas kopā ar Ekonomikas ministriju mēģinātu šīs problēmas skatīt.

Investoriem būtiska ir arī darbaspēka pieejamība – tā izmaksas, kvalifikācija, produktivitāte. It īpaši – gatavība apgūt jaunas prasmes un pielāgoties noteiktām prasībām.

Protams, svarīga ir arī nodokļu sistēma. Par tās neparedzamību seminārā visai asus vārdus teica zviedru māju moduļu ražošanas uzņēmuma “BAU HOW” izpildirektors Ulfs Abergs. Viņš uzsvēra, ka investoram valstī, kurā tas vēlas sākt biznesu, ir jāatrod savs pastāvīgais pārstāvis, kurš, pazīstot vietējos apstākļus, attiecīgajā pašvaldībā risina visus jautājumus. Šāda kontaktpersona, kas pārvalda angļu valodu, savukārt ir nepieciešama arī ikvienā pašvaldībā, kas ir gatava strādāt ar pašmāju vai ārvalstu investoriem.

Atskatoties uz projekta īstenošanas gaitu, U. Abergs secina, ka Latvijā viņu ir pārsteigušas vairākas lietas. Piemēram, dažkārt tiek solīts vairāk, nekā īstenībā iespējams paveikt. Viņš uzskata, ka mūsu valstī nepietiek ar problēmu konstatēšanu, bet ir jāgādā par to novēršanu.

Izvairīties no šādām un līdzīgām kļūdām pašvaldībām palīdz LIAA, kas nodarbojas ar potenciālo projektu identificēšanu un investīciju piesaisti. Starp citu, LIAA Pasaules Bankas pētījumā “Global Investment Promotion Benchmarking 2009” atzīta par septīto labāko investīciju aģentūru 213 līdzīgu organizāciju vidū.

Veiksmes stāstu netrūkst

Veiksmes stāstu Latvijā nav mazums. Piemēram, investīciju piesaistē daudz darījusi Jelgava. Šo darbu ir veicinājuši kontakti ar 14 sadraudzības pilsētām Eiropā, Āzijā un Dienvidamerikā.

Taču sarunām ar investoriem Jelgavas pašvaldība veica iepriekš minētos darbus. Izstrādāja pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģiju 2007.- 2020. gadam. Tajā uzsvērtas trīs prioritātes:
– izglītots, konkurētspējīgs, vesels un sociāli aktīvs iedzīvotājs;
– ekonomiski attīstīts zināšanu, tehnoloģiju un jauninājumu centrs;
– pilsēta ar mūsdienīgu un ilgtspējīgu dzīves vidi.

Jelgavas integrētās attīstības programma laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ietver Jelgavas investīciju plānu, pilsētas teritorijas plānojumu. Pašvaldība ir sertificēta atbilstoši kvalitātes vadības sistēmas standartam ISO 9001-2000 un vides pārvaldības sistēmas standartam ISO 14001-2004.

Lai piesaistītu investorus, viens no pamatnosacījumiem ir augsti kvalificēts darbaspēks, atzīst Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Tieši tāpēc pilsētas izglītības sistēma galvenokārt ir pakārtota jau minētajām prioritātēm: mašīnbūvei, metālapstrādei un pārtikas rūpniecībai. Šos kadrus sagatavo Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pieaugušo izglītības centrs ar 140 apmācību programmām, kā arī citas izglītības iestādes. Šobrīd galvenais uzdevums ir izveidot kopīgu arodizglītības sistēmu.

Jelgavas pašvaldība 27,8 hektāru lielu platību Aviācijas ielā ir atvēlējusi industriālajai teritorijai, kurā izveidota infrastruktūra, izbūvētas komunikācijas un veikti labiekārtošanas darbi. Šeit biznesu ir uzsākusi a/s “Amo Plant”, kuras akcionāri ir Jelgavas pašvaldība, Maskavas valdība (finanšu līdzekļi) un a/s “Ferrus”. Pērn ekspluatācijā tika nodota uzņēmuma pirmā kārta. Uzņēmums ražos vidējas kravnesības automobiļus un autobusus, kas atbildīs Eiropā noteiktajiem standartiem. Savukārt šogad noslēgts sadarbības līgums ar holandiešu firmu VDL par autobusu “Ambassador” ražošanu un izplatīšanu. Šajā teritorijā darbojas arī AKG “Thermotechnik Lettland”, kurā izgatavo automašīnu radiatorus “Volvo”, “Porshe” un citām autorūpnīcām. Vēl teritorijā strādā ražotne, kas pārbūvē traktorus “Belarus”, lai tos varētu pārdot pasaules tirgiem.

Savukārt bijušajā RAF teritorijā izveidots viens no pirmajiem un modernākajiem industriālajiem parkiem Latvijā SIA “Nordic Industrial Park”. Tā kopējā platība ir 23 hektāri. Šobrīd vairāk nekā 15 kompāniju ir noslēgušas telpu īres līgumus. To starpā var minēt “Kesko Agro Latvija”, “Mārupes Metālmeistars” un citas.

Jelgavā biznesa attīstību ievērojami veicina arī biznesa inkubators, kas darbojas Zemgales Tehnoloģiskā parka (ZTP) teritorijā. Tas apmāca uzņēmējus un sniedz atbalstu jau minētajās prioritārajās jomās, inkubatorā darbojas metāla un celtniecības materiālu pētniecības un testēšanas laboratorijas. ZTP ir labs publiskās un privātās partnerības piemērs.

“Inkubatora darbā gribam iesaistīt arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzējus un studentus, jo tam nopietni jāstrādā pie lielākas produktu pievienotās vērtības radīšanas,” saka A. Rāviņš. “Laba sadarbība ir izveidojusies ar Vācijas Federatīvo Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministriju un Austrumeiropas Mājokļu apsaimniekošanas iniciatīvu (IWO e.v.).

Kopā ar partneriem (40% Vācijas partneru līdzfinansējuma) esam snieguši atbalstu dzīvojamo māju siltināšanā un īstenojuši vēl citus projektus. Šo Jelgavas panākumu atslēga ir pārdomāta plānošana, kvalificēts darbaspēks un laba infrastruktūra.”

Autors: Jānis Kalns / LV.LV