Valdības sākotnējais plāns atvēlēt pašvaldībām vien 77% IIN ieņēmumu pilsētām un novadiem būtu graujošs.Uz pārrunam ar premjeru Valdi Dombrovski tika nesta prasība par 84%, bet nedēļu ilgās diskusijas beidzās ar proporciju 80% pašvaldībām, 20% valstij un nosacījumu, ka valsts neatsakās no GMI pabalsta maksāšanas, ka arī pusgadu maksā arī dzīvokļu pabalstus, raksta NRA.LV.
Tieši starptautiskie aizdevēji iejaucās, kad valdība gribēja pilnībā norobežoties no sociālajām rūpēm par neaizsargātākajiem iedzīvotājiem. Taču pašvaldības uz tā rēķina zaudēja vēl vienu procentu. Pašvaldības ar mazākiem budžetiem par šiem cipariem nav sajūsmā, taču arī izmisumam neredz pamata.
Latvijā mazāka novada – Alsungas – mērs Grigorijs Rozentāls ar saviem finanšu cilvēkiem aprēķinājis, ka gaidāmie zaudējumi šā viena procenta dēļ varētu būt lēšami ap 600 latiem, kas pat mazam miestam nav daudz. Taču kopējie tiešie zaudējumi no plānotas IIN pārdales pašvaldībām ir 16 miljoni latu. Skaļākas iebildes ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijai. Pašvaldību smagsvari – Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils – norāda, ka pret pašvaldībām netiek piemērota līdzvērtīga attieksme un konsolidācijas pasākumi burtiski vairāk tiek attiecināti uz pašvaldību budžetiem. Valdībai plānojot nākamajā gadā nodoklu pieaugumu par 174,6 miljoniem latu, 20% no šis summas tiek balstīti uz pašvaldību nodokļiem. Tai paša laika pašvaldībām atvēlēti tiks vien 5%. Neoficiāli zināms, ka lielās pilsētas prasīs vēlreiz parskatīt IIN procentuālo sadali, pašvaldību daļu attiecīgi palielinot līdz 84%.
Asociācija jau nosūtījusi vēstuli Latvijas Pašvaldību savienībai, aicinot uz tikšanos, lai formulētu kopēju viedokli šajā un arī citos ar valsts budžeta konsolidāciju saistītajos jautājumos.
Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis atzīst, ka tādi ir vairāki, jo ne jau tikai IIN samazinājums radīs iztrūkumus novadu un pilsētu kasēs. Valdība plāno atteikties no slēgto skolu audzēkņu pārvadāšanas uz citām izglītības iestādēm. Maznodrošinātajiem vairs nefinansēs veselības aprūpes pakalpojumus, tātad arī viņi nāks uz pašvaldībām. Pat ja atnāks tikai katrs desmitais – naudas izteiksmē tas būs pusotra miljona. Tāpat plānots piecu miljonu samazinājums pašvaldību ceļu fondā, ar prognozējamo ceļu aprūpi 2001. gada līmenī. Arī apņemoties maksāt dzīvokļu pabalstus līdz pavasarim, valsts atstāj budžetā brīvu vietu fantāzijai par to, kas notiks rudenī. Šiem neatbildētajiem jautājumiem vēl jāpieskaita elektrības un gāzes sadārdzināšanās, kā arī inflācija.
A. Jaunsleinis spriež, ka, ņemot vērā šos faktus un prognozes, 84% IIN ir absolūti loģiska un pamatota prasība. Tomēr, atjaunojot diskusiju ar valdību, pastāv arī zināma bīstamība: «Ja valdība runā par vēl 20 miljonu konsolidāciju, šīs sarunas ir riskanti vēlreiz vērt vaļā.»
Proti, prasot palielinājumu budžetos, pašvaldības var panākt vēl papildu apcirpšanu.
Pašvaldību līderis ir sašutis par budžeta veidošanas procesu, kurā pašvaldības par valdības plāniem tiek apziņotas pēdējā mirklī, kad aprēķinu veikšanai un viedokļa formulēšanai faktiski neatliek laika.
Par pašvaldībām atbildīgais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs savas aizbilstamās jomas kurnēšanu nav pamanījis. Vakar viņš paziņoja: «Esam nonākuši pie stabilas vienošanās.» Lielo pilsētu asociācija uzsver, ka nekāda piekāpšanās vēl nav notikusi un tas ir tikai E. Sprūdža traktējums. Galavārds pašvaldībām jāsaka 23. novembrī, un, kā apliecina Ventspils vicemērs Jānis Vītoliņš, taujāts par it kā panākto IIN procentuālo sadalījumu: «Mēs esam viennozīmīgi pret.»
