Lai arī izdevumi par pārtiku Latvijas mājsaimniecību tēriņu struktūrā sarūk, tie ir divreiz lielāki nekā eirozonā, noskaidrojis laikraksts «Dienas Bizness».

Pēdējo desmit gadu laikā pārtikas cenas ir izlīdzinājušās ar ES valstīm, ko nevar teikt par darba samaksu. Par to liecina «Dienas Bizness» veiktā izpēte, salīdzinot darba samaksas un pārtikas cenu izmaiņas.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) apkopotā informācija rāda, ka galveno pārtikas produktu cenas, pārrēķinot eiro, kopš 1996.gada dubultojušās un pat trīskāršojušās. Piemēram, rupjmaize sadārdzinājusies teju trīs reizes – no 0,28 eiro 1996.gadā līdz 0,83 eiro 2013. gada decembrī. Piena litra cena augusi no 0,36 eiro līdz 1,07 eiro, bet Krievijas siers sadārdzinājies no 3,32 eiro par kg līdz 6,97 eiro. Pārtikas cenas viennozīmīgi ietekmējis izejvielu un citu resursu cenu palielinājums pasaules tirgos. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pārtikas produktu cenu indekss visaugstāko līmeni sasniedza 2011.gadā, pakāpjoties līdz 229,9 punktu atzīmei, bet pēdējos divos gados tas piedzīvojis samazinājumu, tiesa, joprojām atrodoties visai augstā līmenī, raksta Apollo.lv.

«Globālās tendences ietekmējušas to, ka pārtikas cenas Latvijā izlīdzinājušās ar ES vidējām cenām, taču vidējā darba samaksa nav sekojusi šai tendencei. Reālā neto alga no 2001.līdz 2013.gadam ir pieaugusi par 77%. Turklāt pārtikai Latvijas iedzīvotāji joprojām tērē vidēji divas reizes vairāk, nekā tas ir eirozonā, kas norāda uz daudz trūcīgāku dzīves veidu,» secina «Dienas Bizness».

Pēc Eirostata datiem pārtikas produkti 2012.gadā veidoja 19% no mājsaimniecību galapatēriņa izdevumiem Latvijā, bet šis apjoms 2001.gadā bija 25%. Tiesa, Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka 2002.gadā tie bija 35%, bet 2012.gadā jau samazinājās līdz 28%. Vidēji eirozonā šis īpatsvars ir zemāks – ap 13%, un šajā laika posmā gandrīz nav mainījies.