Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, IKP ātrais novērtējums par 2009. gada pirmo ceturksni liecina, ka Latvijas ekonomika ir kritienā sasniegusi 2004. gada vidus līmeni. IKP 2008. gada 2. ceturksnī apjoms (2000. gada cenās) bija 2,08 miljardi latu. Ja IKP 2009. gada otrajā ceturksnī samazinās par 19,6%, tad tas nozīmē, ka IKP apjoms šāgada otrajā ceturksnī (2000. gada cenās) bija 1,673 miljardi latu.
Šāds IKP lielums tikai nedaudz pārsniedz 2004. gada 3. ceturkšņa IKP. Var tikai novēlēt, lai ekonomika 2004. gada līmenī stabilizētos.
Vairāki lasītāji, novērtējot jaunākos rakstus, kuros analizētas IKP izmaiņas, aizrādīja, ka nedrīkst akli ticēt statistikas pārvaldes datiem par IKP lielumu – lūk, pelēkā ekonomika zeļot un plaukstot. IKP vērtējums nav tikai legālās ekonomikas atspoguļojums.
Ja mēs novērtējam kopējās pārdošanas apjoma izmaiņas visos Latvijas uzņēmumos, ņemot vērā PVN iekasēšanas operatīvos datus, tad atbilstoši Valsts kases informācijai šā gada pirmajos sešos mēnešos PVN iekasēts par 30% mazāk nekā tādā pašā laika posmā pērn.
Taču IKP veido ne tikai legālā ekonomika. IKP tiek novērtēta arī tā preču un pakalpojumu masa, kas rodas un tiek patērēta pelēkajā un nelegālajā sektorā. Pie kopēja legālo uzņēmumu pusgada apgrozījuma krituma 30% apmērā (PVN iekasēšanas rezultāti) statistikas pārvalde IKP samazinājumu vērtē 19% līmenī. Starpību starp legālās ekonomikas samazinājumu par trešo daļu un kopējo ekonomikas samazinājumu par piekto daļu veido konversija no legālās ekonomikas uz pelēko ekonomiku. Šī konversija arī darbojas kā savdabīgs amortizators, kas slāpē ekonomikas lejupslīdi. Ja visi darbotos tikai legāli un necenstos izdzīvot, daļēji pārejot uz pelēko ekonomiku, tad valsts ekonomikas lejupslīdes apjomi būtu 30% līmenī, un tad tā būtu katastrofa. Latvijas lejupslīde ir tik maza tāpēc, ka pelēkais sektors ir absorbējis daļu darbaspēka un rada ievērojamu daļu no IKP.
Tāpēc arī ekonomikas atveseļošanas virziens ir jāveido, izprotot, kas var glābt un amortizēt kritienu. Vienīgais saprātīgais ceļš ir nevis represiju palielināšana pret pelēkā sektora mazajiem uzņēmumiem, bet gan reforma, lai legalizētu pelēko sektoru, lai ar likumu un noteikumu izmaiņām radītu tiesisko struktūru, lai pelēkais sektors varētu darboties legāli, ar minimālām prasībām attiecībā uz nodokļiem, grāmatvedību un atskaitēm.
Mazā biznesa atbalsts ir cieši saistīts ar monetāro politiku. Kamēr imports ir lēts, nav plašas telpas mazā biznesa pakalpojumu attīstībai, ar ko varētu aizstāt importu.
Pērn valūtfondisma apmātībā valsts definēja, ka Latvijas ekonomiku glābs eksporta stimulēšana, taču tik latviskā politiskā sistēma tā arī nespēja iekustināt nevienu kaut cik jūtamu programmu. Eksporta attīstība bija vajadzīga kā bāze, lai Latvija varētu samaksāt starptautiskajiem kreditoriem. Tikai – tavu bēdu – pasaulē eksporta apjomi saruka par trešdaļu jau šāgada pirmajā ceturksnī.
Turklāt Latvija visus savus resursus un nākotnes ienākumus iztērēja vienas pašas Parex bankas glābšanā. Parex bankā ir iepumpēts gandrīz miljards. Savukārt pirmo septiņu mēnešu valsts budžeta deficīts ir 470 miljoni latu. Ja nebūtu Parex tēriņu, Latvijai pašlaik būtu gandrīz 500 miljonu pārpalikums un mums nevajadzētu valūtas fonda kredītus un nevajadzētu pildīt nesaprātīgus nosacījumus.
Globālas eksporta krīzes laikā ir divi veidi, kā stimulēt ekonomiku. Pirmais ir monetārā politika – palētināt savu valūtu un arī eksportu un tā izbraukt uz kaimiņu un citu valstu rēķina. Latvijas marionetēm tas ir aizliegts. Tad paliek otrs – ir iekšējais tirgus. Valsts, kas nevar izmantot monetāros instrumentus, var efektīgi izmantot iekšējo tirgu stimulējošus pasākumus. Piemērs ir Vācija. Vācija nevar piedrukāt eiro. Tāpēc Vācija uz vienu gadu noteica 2500 eiro kompensāciju katram, kas iegādāsies jaunu ekoloģiski tīru auto un atdos iznīcināšanai veco auto.
Pusgadu darbinot mašīnu atpirkšanas sistēmu, pamirusī auto nozare atguvās, un tagad lētākos vācu automašīnu modeļus vairs nevar iegādāties uzreiz. Rinda uz jaunu auto ir pat pusgada garumā.
Pašreizējā brīdī, kamēr noris iekšējā devalvācija un nav beigusies globālā krīze, vienīgais kaut cik saprātīgais virziens krīzes pārvarēšanā ir vietējā tirgus stimulēšana.
Autors: Juris Paiders / NRA.lv
