Pagājušajā mēnesī reģistrētā inflācija atspoguļoja iepriekš izskanējušās bažas par straujā cenu līmeņa kāpuma turpinājumu. Gada griezumā novērots 2.6% pieaugums, bet, salīdzinot ar aprīli, cenas pieauga par 0.5%. Straujais cenu līmeņa pieaugums ir loģiska daļa no ekonomikas atkal-atvēršanās.
Nozīmīgāko lomu cenu pieaugumā mēneša griezumā spēlēja degvielas (+1.1%) un pārtikas cenas (+1.3%), kas mazākā apjomā, taču seko pasaules izejvielu cenu pieaugumam. ANO pārtikas indekss uzrādīja plusus divpadsmito mēnesi pēc kārtas, bet naftas cenas maijā pietuvojās 70 dolāru par barelu atzīmei. Nozīmīgu lomu, pateicoties maija sākumā atvērtajām terasēm, spēlēja arī restorānu un viesnīcu kategorija –, norādot uz ierobežojumu mīkstināšanas lomu kopējā inflācijā.
Eirozonā pagājušajā mēnesī inflācija sasniedza 2% atzīmi – ECB uzstādīto cenu stabilitātes slieksni. Virsrakstu skaits par inflāciju Eiropas laikrakstos aug straujāk kā pašas cenas, taču cenu kāpumam par iemeslu lielākoties vēljoprojām kalpo enerģijas cenu pieaugums (+13.1). Pamatinflācija, kas izslēdz allaž svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, reģionā pagājušajā mēnesī reģistrēta zem 1% atzīmes. Ekonomiku atkal-atvēršanas rada inflācijas augšupeju visur pasaulē. ASV aprīlī reģistrēts patēriņa cenu pieaugums 4.2% apmērā – cenu izaugsme arī maijā, visticamāk, pārsniegs 4% atzīmi. Ekonomikas stimuli, ierobežojumu mīkstināšana un brīvībā palaistie iekrājumi veicina diskusijas par to, cik ilgi straujas kāpums turpināsies. Taču tāpat kā Latvijā arī inflācija pasaulē ir daļa no pēc-pandēmijas atvēršanās. Pieauguma tempi nostabilizēsies un tik strauja cenu kāpuma turpināšanās vidējā termiņā nav sagaidāma.
Rindas pie veikaliem sāk noplakt, taču cilvēki vēl joprojām gatavi iemainīt iekrājumus pret precēm un pakalpojumiem, ko ierobežojumu dēļ iegūt nevarēja. Līdz šim straujais inflācijas kāpums atspoguļoja pagājušā gadā novērotos cenu līmeņa kritumus, pasaules izejvielu cenu pieaugumu, piegādes ķēžu problēmas, kā arī mīkstinātos ierobežojumus. Aprīlī nozīmīga cenu līmeņa vilcējs bija apģērbi un apavi, bet maijā sarakstam pievienojās ēdināšanas un atpūtas pakalpojumi. Pakāpeniska ierobežojumu atlaišana un iedzīvotāju vēlme maksāt par pakalpojumiem un uzreiz taustāmām precēm radīs augšup-vērstu spiedienu inflācijai arī tuvākajos mēnešos, tirgotājiem un pircējiem cenšoties atgūt pandēmijas laikā iekavēto.
Swedbank Latvija prognoze 2021. gada inflācijai šobrīd sasniedz 1.8%, kamēr 2022. gadā patēriņa cenu līmeņa kāpums sasniegs 3%.
Laura Orleāne, Swedbank ekonomiste
