Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vadītā darba grupa vakar sanāca kopā, lai uzklausītu konsultanta Prudentia ziņojumu par metalurga akcionāru nepaklausību. Viņi noraidījuši pirmo ultimātu, tagad arī otru. D. Pavļuts un finanšu ministrs Andris Vilks konstatē, ka akcionāri negrib glābt rūpnīcu un atbildību par tās krahu uzgrūž kreditoriem.

D. Pavļuts secina: «Akcionāri savas attiecības vai kādas citas personiskās intereses liek nesalīdzināmi augstāk par uzņēmuma, darbinieku, valsts un sabiedrības interesēm. Un šobrīd vairs neredzu, ka mēs varētu izteikt kādus citus papildu piedāvājumus uzņēmuma glābšanas scenārijos, kā vien tos, kas jau ir uz galda.»

Formāli visiem iesaistītajiem tagad kopīgi jāsacer un jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības procesa plāns – būtībā tas ir biznesa plāns ar abpusējiem kompromisiem rūpnīcas izdzīvošanas vārdā. Taču līdzšinējais (ne)glābšanas process liek domāt, ka vienošanās nav iespējama. Pirmām kārtām jau tādēļ, ka akcionāri ienīst cits citu un, ja viens rīkojas tā, otrs noteikti rīkosies principiāli pretēji. Uzvedas kā tādas ziepju operas primadonnas. Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš ilustrē, ka viens no piedāvātajiem konflikta risinājumiem bijis darījumu kontu sistēmas izveidošana. Tas nozīmētu ieguldījumu garantijas, kurās zaudējumi nav iespējami. Ja salīgtie nosacījumi neizpildās, pie Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala atgriežas akcijas, pie – Kirova Lipmana nauda. Un neviens neko nezaudē. Taču priekšlikumam neizdevās saņemt piekrišanu.

Akcionāru runas par viņu azotē it kā esošiem investoriem, kas tiks parādīti, ja valsts izbeigs kriminālprocesu vai atļaus nemaksāt elektrības rēķinus, vairs netiek ņemtas par pilnu. K. Krastiņš uzskata, ka tas ir blefs: «Akcionāri var runāt, cik viņi grib. Viņi ir visu zaudējuši – morāli un kā uzņēmēji. Domāju, neviens nopietns investors neuzskata viņus par partneriem, ar ko vērts tērēt laiku.»

Savukārt tie, kurus patiešām uzņēmums interesē, ar Prudentia runājot tieši. Un tādi patiešām eksistējot, jo metalurgs esot perspektīvs un pelnīt spējīgs. Tikai vispirms jāatrisina juridiski, kā glābējieminvestoriem tikt pie uzņēmuma, ja akcionāri to labprātīgi neatdod.

Valdība kopā ar Liepājas pašvaldību jau labu laiku rēķinās ar pesimistiskāko scenāriju metalurga stāstā. Ir izstrādāts plāns sociālekonomisko risku mazināšanai Liepājā, ja rūpnīca ilgstoši nedarbosies vai sašaurinās ražošanu. Apzināti nodarbinātības pasākumi, iespējas veicināt uzņēmējdarbību, pārplānot ES fondu līdzekļus. Attiecīgs ziņojums pēc divām nedēļām tiks skatīts valdībā.

Ar esošajiem rūpnīcas īpašniekiem valdība vairs neauklēšoties un ļaus lietām iet savu gaitu – līdz pat maksātnespējai. Finanšu ministrs aicina īpašniekus beidzot godīgi aprunāties ar strādniekiem: «Akcionāriem ir pēdējais laiks iet pie darbiniekiem un atzīties, ka viņi nevar, nevēlas savu uzņēmumu glābt. Skatoties acīs darbiniekiem.»

Vēl vakar darbinieki par šādu iespējamo saskatīšanos ar caurkritušajiem priekšniekiem neko nezināja.