Mālnieks: Patēriņa cenas februārī pieauga par 0,1%

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī, salīdzinot ar janvāri, vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,1%. Gada inflācija nokritās no novērotajiem 0,9% janvārī līdz 0,4% februārī.

Lielākā ietekme uz mēneša inflāciju bija transportam (+2,6%), sadārdzinoties degvielai februārī. Vienlaikus saruka cenas ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0.8%) lētākas elektroenerģijas dēļ, kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-1,6%), galvenokārt, skaistumkopšanas un higiēnas preču akciju ietekmē. Akciju ietekmē arī nedaudz samazinājās pārtikas cenas (-0,2%).

Ja janvāris bija gana rosīgs ar dažādām tarifu izmaiņām, tad februāris inflācijas ziņā bija mazāk notikumiem bagāts. Netipiski siltie laikapstākļi, vidējai temperatūrai esot 3,7°C virs normas, ļāva ievērojami sarukt elektroenerģijas cenai NordPool biržā (36% kritums, salīdzinot ar janvāri). Pēc cenu kāpuma janvārī valsts atbalsta mājsaimniecībām maiņas dēļ, februārī elektroenerģija kļuva lētāka par 4,1%. Mazliet cita dinamika bija gāzei, kurai mainījās tarifs janvārī, savukārt februārī cenas palika nemainīgas. Pēc SPRK apkopojuma septiņi pakalpojumu sniedzēji dažādās apdzīvotās vietās Latvijā samazināja tarifus par siltumenerģiju, un tikai vienam tarifi pieauga. Attiecīgi siltuma cenas februārī vidēji saruka par 0.3%, salīdzinot ar janvāri.

Dažādu tarifu un nodokļu izmaiņas, kā arī sezonalitāte tuvākajos mēnešos turpinās uzturēt mērenu ikmēneša cenu pieaugumu. Pakalpojumu cenas, arvien gana strauji augošo algu balstītas, veicinās inflāciju. Savukārt cenu kāpumu turpinās iegrožot Eiropas Centrālās Bankas (ECB) monetārā politika augstu procentu likmju veidolā. Zems pieprasījums saglabājas kā būtisks traucēklis uzņēmumiem, kas nozīmē, ka cenu celšanas iespējas ir ierobežotas. Patērētāju noskaņojums pēdējos mēnešos ir krietni uzlabojies, taču tas arvien atrodas zem ilgtermiņa vidējā. Attiecīgi strauju un drīzu patēriņa atsākšanos vēl negaidām un tas nerada papildus spiedienu uz cenām.

Ģeopolitiskā spriedze saglabājas, kas nozīmē, ka augšupvērstu risku inflācijai netrūkst. Tomēr ne visur pasaulē inflācija ir problēma. Ķīnā, papildus citiem izaicinājumiem tās ekonomikā, deflācija novērojama jau vairākus mēnešus, kas rada lejupvērstu spiedienu, piemēram, uz pasaules tērauda un elektroauto cenām.

Eurostat ātrais novērtējums eirozonas inflācijai februārī liecina, ka gada inflācija turpina sarukt, taču ir mazliet ietiepīgāka nekā gaidīts. Salīdzinot ar citām eirozonas dalībvalstīm, Latvijas gada inflācija saglabājas kā zemākā, Lietuvā inflācija ir 1.1% apmērā, kamēr Igaunijā 4.4% apmērā – otra augstākā starp dalībvalstīm.

ECB marta prognozēs būtiski pazeminājusi eiro zonas inflācijas prognozi šim gadam – no 2.7% uz 2.3%, savukārt inflācija 2025. gadā tiek prognozēta 2% apmērā. Komplektā ar vājākām ekonomikas izaugsmes prognozēm tas liek domāt, ka procenta likmju kritums vairs nav aiz kalniem. Tomēr ECB ir piesardzīga savā vērtējumā, un joprojām redz riskus saistībā ar algu kāpumu un tā ietekmi uz pakalpojumu cenām. Attiecīgi Swedbank ir mainījusi savas prognozes un gaidām, ka ECB likmju samazināšana sāksies jūnijā, nevis aprīlī kā prognozējām iepriekš.

Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists