Procentu likmēm turpinot augt, šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamība turpināja kristies. Ja Tallinā un Viļņā mājokļi vidējai mājsaimniecībai vairs nav pieejami, tad Rīgā vidējā mājsaimniecība ar kredīta palīdzību joprojām var atļauties iegādāties dzīvokli. Tomēr rīdzinieku, kas apsver pēc 2000. gada būvēta vai renovēta mājokļa pirkumu, var gaidīt vilšanās. Dzīvoklis šajā segmentā pirmo reizi kopš 2014. gada vidējai mājsaimniecībai nav pa kabatai. Šī gada rudenī tiks sasniegts mājokļu pieejamības zemākais punkts. Taču pie apvāršņa ir cerība – tālāks procentu likmju kāpums netiek prognozēts, un kritumu gaidām jau nākamā gada vēlā pavasarī. Papildus tam, algu kāpumam turpinot apsteigt dzīvokļu cenu pieaugumu, mājokļu pieejamība uzlabosies.
Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.
Mājokļu pieejamības kritums Baltijas valstu galvaspilsētās turpinājās, un vēl arvien galvenais iemesls tam bija augstās procentu likmes. Tallinas MPI pirmo reizi kopš 2008. gada izskaņas noslīdēja zem 100 punktu atzīmes, savukārt Viļņā tas samazinājās līdz 89.6. Rīgā mājokļi saglabājas pieejami – indeksa vērtība bija 145.8 – krietni augstāk par kaimiņvalstu rezultātu. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija teju par 46% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Kopumā, salīdzinot ar situāciju pirms gada, indeksa ietvaros aprēķinātais vidējais ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums ir pieaudzis par aptuveni 115 EUR.
Tirgus aktivitāte otrajā ceturksnī mazliet atguvās, transakciju skaitam augot par 5.6%, salīdzinot ar pagājušo ceturksni, un saglabājoties nemainīgam pret pērno gadu. Apjomi pieauga visos apskatītajos segmentos, un visbūtiskākais kāpums bija jaunajiem un renovētajiem mājokļiem ārpus Rīgas centra, kas gan bija saistāms ar dažu iepriekš pabeigtu jauno projektu nodošanu ekspluatācijā. Rezervāciju tempi arvien nav pieauguši, un nereti potenciālie pircēji sagaida mājokļu celtniecības pabeigšanu.
Vidējā svērtā dzīvokļu cena pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā piedzīvoja kritumu, sarūkot par 1.8% pret attiecīgo periodu pērn. Cenu lejupslīde bija vērojama pirms 2000. gada būvēto, galvenokārt – sērijveida dzīvokļu segmentā. To cena gada ietvaros samazinājās par 6.3%, taču, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, cenas stabilizējās. Savukārt pēc 2000. gada būvētu vai renovētu dzīvokļu segmentā cenu gada pieauguma temps saruka no 16% iepriekšējā ceturksnī, līdz 7% gada otrajā ceturksnī. Jaunuzcelto dzīvokļu segmentā cenu kritumu negaidām, jo būvniecības izmaksas joprojām ir ļoti augstos līmeņos.
Līdz ar procentu likmju virsotņu sasniegšanu, lēšam, ka mājokļu pieejamība uzlabosies gada izskaņā. Algu pieauguma tempa pārsvars pār mājokļu cenu izmaiņām atbalstīs tirgus aktivitāti, tomēr joprojām augstās procentu likmes un nenoteiktība kavēs strauju tirgus atgūšanos. Pastāv risks, ka ilgstošs ekonomikas vārgums varētu nelabvēlīgi ietekmēt darba tirgu, tādejādi pasliktinot patērētāju ekonomisko noskaņojumu un samazinot pieprasījumu pēc mājokļiem.
