Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina Saeimas deputātus 2026. gada budžeta paketē, skatot Dzīvnieku aizsardzības likumu, saglabāt Latvijā spēkā esošo kārtību – ja suņa uzbrukuma dēļ cilvēkam ir nodarīts smags miesas bojājums vai cilvēks ir nogalināts un suņa īpašnieks ir notiesāts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 pantu, šāds suns ir eitanazējams neatkarīgi no suņa īpašnieka piekrišanas.

Tāpēc atsevišķu personu iniciatīva paredzēt Dzīvnieku aizsardzības likumā iespēju, ka sunim, kurš nogalinājis vai smagi sakropļojis cilvēku, tiek veikts papildu izvērtējums, kura laikā kinologs šādu suni ņem savā dzīvesvietā un ilgstoši novēro, rada bīstamu apdraudējumu sabiedrības veselībai un nereti arī cilvēku dzīvībām.

“Tā ir pārprasta “dzīvnieku mīlestība”! Suņa agresija pret cilvēku ir komplekss un daudzfaktoru jautājums, kura cēloņus nereti nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt pat pasaulē atzītiem un pieredzējušiem dzīvnieku uzvedības ekspertiem, kādu Latvijā nemaz nav. Ja suns ir spējīgs nodarīt cilvēkam smagus miesas bojājumus vai izraisīt nāvi, dzīvnieks ir uzskatāms par būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai. Tāpat nav arī ziņu, ka kaut kur citur pasaulē sunim, kurš nogalinājis cilvēku, vēl tiktu paredzēta vērtēšana un integrācija,” skaidro Latvijas Veterinārārstu biedrības presidents-valdes priekšsēdētājs, veterinārārsts Ilmārs Dūrītis.

Miesas bojājumu klasifikācija un to pakāpes noteikšanas kārtība ir noteikta likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, līdz ar ko suņa uzbrukuma laikā nodarīto miesas bojājumu raksturs ir nosakāms ļoti precīzi.

Plānojot atteikties no pašreizējās kārtības, kādā Pārtikas un veterinārais dienests suni tiek atzīst par bīstamu, vienlaikus tiek virzītas mākslīgas un procesuāli sarežģītas prasības, kuru izpilde pašlaik objektīvi Latvijā vispār nav iespējama.