Šonedēļ uzņēmējus un sabiedrību kopumā nepatīkami pārsteidza ziņa, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kura ir lielākā uzņēmēju apvienība Latvijā, iespējams, organizētajos darījuma braucienos varētu būt izkrāpusi Eiropas Savienības (ES) naudu. Lai arī LTRK noliedz jebkādu saistību ar tirdzniecības misijām, biedrība nokļuvusi neapskaužamā situācijā, jo uz to aizdomīgi nu skatās ne tikai uzņēmēji un sabiedrība kopumā, bet arī starptautiskie partneri. Jo ko gan par Latvijas valsti var padomāt, ja tik ietekmīga nevalstiskā organizācija un valdības sociālais partneris iepīta krāpšanas skandālā?
Par LTRK rīcību aizdomās radušās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Aģentūras direktors Andris Ozols medijiem norādījis, ka esot notikusi salīdzinoši vienkārša ES naudas izkrāpšana, braucot fiktīvos darījuma braucienos, kurus organizējusi LTRK. Runa ir par līdz 80% līdzfinansējumu tirdzniecības misijām ārzemēs, ko no valsts budžeta izlobējusi LTRK.
Kriminālprocesā par aizdomām par krāpšanos nodotas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas ar kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro.
Lai arī LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādījis, ka viņš neesot zinājis par krāpšanu šādos apmēros, sabiedrību un uzņēmējus patiešām šokējis šāds paziņojums, turklāt nezināšana taču neatbrīvo no atbildības, vai ne tā?
Tajā pašā laikā izbrīnu raisa ir arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) nostāja – premjers ne tikai nav komentējis izveidojušos situāciju, bet dienas vēlāk lepni stāvējis blakus LTRK pārstāvjiem, runājot par to, ka valsts uzdevums ir radīt apstākļus, lai uzņēmējiem ir iespējas īstenot ieceres, ieguldīt, pelnīt un radīt jaunas darbavietas, ceļot kopējo labklājību.
Taču vai uzņēmēju intereses valstī var pārstāvēt biedrība, par kuru savilkušies aizdomu pilni mākoņi?
Pati Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski noraida ziņas, kas izskanējuši medijos par līdzdarbošanos naudas izkrāpšanā, rīkojot tirdzniecības misijas, norādot, ka finansējumu, iespējams, ir izkrāpis kāds no biedrības bijušajiem “sadarbības partneriem” kopā ar virkni negodprātīgiem uzņēmējiem, kuru jau pusotru gadu izmeklējot policija. Agrāk gan šai lietai LTRK neesot pievērsusi tikpat kā nekādu sabiedrības vai organizācijas biedru uzmanību, liekot aizdomāties, vai tikai šo piesavināšanos nav bijis iecerēts paslēpt no sabiedrības acīm.
Biedrība, kas pārstāv uzņēmēju intereses, kā arī sniedz pakalpojumus Latvijas uzņēmējiem, acīmredzot nolēmusi neuzņemties atbildību par notikušo, izlikdamies, ka tas uz to neattiecas, tādējādi draudot ar to, ka uzņēmēji savas reputācijas vārdā vienkārši varētu apsvērt izstāšanos no organizācijas.
Tajā pašā laikā LTRK rīcība nenoliedzami met ēnu arī uz citām nevalstiskajām organizācijām, jo aizdomas par piesavināšanos un izmeklēšanā atrodas katra trešā LTRK organizēta tirdzniecības misija. Vai tiešām organizācija neko par to nav zinājusi? Vai varbūt zinājusi, bet izvēlējusies savas reputācijas vārdā klusēt? Un vai tā ir biedrības oficiālā nostāja, kuru atbalsta gan premjers, gan citi organizācijas sadarbības partneri? Jautājumu daudz.
Foto: F64
