Šādā gadījumā mantojuma masa jāpārņem valstij, bet arī valstij ar kredītsaistībām apgrūtinātais īpašums nav vajadzīgs. Saimnieciskais neizdevīgums liek pašai valstij nerīkoties pēc likuma burta. Kā skaidro Privatizācijas aģentūras pārstāvji, pēc būtības katrs īpašums jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda. Tas prasa papildu līdzekļus, tāpēc valsts apzināti to nedara.

«Šī situācija iepriekš nebija plānota, nebija plānota ne ekonomiskā krīze, ne ka šādi objekti varētu parādīties. Piemēram, Rīgas centrā ir divistabu dzīvoklis, kuram ir saistības vairāk nekā 100 000 latu. Pēc spēkā esošās likumdošanas, mums būtu it kā jārīko izsole, bet mēs pārdodam izsolē objektu ar visām saistībām, līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka šo objektu ar šādām saistībām, apgrūtinājumu neviens nepirks. Tas nozīmē tikai to, ka mums būs tikai izdevumi, mēs formāli izpildīsim šo procedūru, jau iepriekš zinot, ka pircēju nebūs, būs iztērēti valsts līdzekļi, un tam nav nekādas jēgas,» skaidroja Privatizācijas aģentūras Sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Šī situācija sagādā problēmas trešajām personām. Kā raidījumam pastāstīja uzņēmējs Sandis Boiko, 2008.gadā viņš Ogrē Daugavpils šosejas malā bija iecerējis īstenot biznesa projektu. Lai to realizētu, iemaksāta rokasnauda par mājas iegādi, taču darījums nenotika, jo mājas īpašnieks nomira. Rezultātā Boiko nekļuva nedz par konkrētā nekustamā īpašuma jauno saimnieku, nedz atguva iemaksātos tūkstošus, raksta Apollo.lv.

«Man ir iesaldēti 15 000 latu, kas kādreiz nebija tik liela vērtība, bet tagad tam ir vērtība. Īpašumam arī cena ir nokritusies, bet izstiepies vai saraujies, bet es tur neko nevaru izdarīt – tā ir bezsaimnieka manta,» stāstīja Boiko.

Tā kā cilvēks bija miris, atklājās mantojums, līdz ar to pavīdēja cerība atgūt iemaksāto rokasnaudu – Boiko mantojuma lietā pieteicās kā kreditors. Taču izrādījās, ka viss ir sarežģītāk nekā sākotnēji licies.

«Uz mantojumu neviens mantinieks nav pieteicies, līdz ar to saskaņā ar likumu visa šī atstātā manta – zemes gabals ar māju – konkrētajā gadījumā ir valstij piekritīgā manta. Un tā problēma šajā gadījumā ir tāda, ka uz valstij piekritīgo mantu valsts nereģistrē savas īpašuma tiesības, jo ir kreditors,» skaidroja Boiko jurists Lauris Brikmanis.

Tiesa gan, valsts pārstāvji atzīst – ja brīnums notiktu un izsolē bezmantinieka īpašums ar visu apgrūtinājumu tiktu pārdots, normatīvo aktu robs kreditoriem vienalga neļautu atgūt savus līdzekļus, jo nav regulējuma kā Privatizācijas aģentūrai norēķināties ar šiem kreditoriem.

«Principā ar šo naudu mēs nezinām, ko ar viņu darīt. Mums ir strikti pateikts, kā rīkoties ar ieņēmumiem no izsolēm, no objektu pārdošanas, bet tur nav noteikts, ka mēs varam norēķināties ar trešajām pusēm, kas ir kreditori. Līdz ar to principā šobrīd šie kreditori nesaņemtu neko, kas nav godīgi, jo ja pieteikuši mantojuma kārtībā savas prasības, tad viņiem pienākas kaut kas no tā mantojuma,» norādīja Kārkliņš.

Brikmanis uzskata, ka valsts šādos gadījumos apdraud ne tikai konkrētā indivīda, bet visas sabiedrības intereses.

«Par šādiem nekustamajiem īpašumiem par šo laiku netiek maksāts ne nekustamā īpašuma nodokli, nedz viņi tiek kopti, nekopšanas gadījumā nevar sodīt un saukt pie administratīvās atbildības,» norādīja Brikmanis.

Vairāki citi kreditori jau tik tālu tikuši nokaitināti, ka ņēmuši un valsti iesūdzējuši tiesā par radītajiem zaudējumiem, turklāt prasa vēl atlīdzināt morālo kaitējumu.

Tikmēr Finanšu ministrija problēmai radusi risinājumu, piedāvājot valsts institūcijas atbrīvot no bezmantinieku mantas atsavināšanas funkcijas, tās nododot zvērinātu tiesu izpildītājiem, kas minētās darbība veikšot ātrāk un lētāk.

Paredzētas izmaiņas astoņos likumos, grozījumi ir nonākuši parlamentā, un Saeima vairumu no tiem jau izskatījusi pirmajā lasījuma. Paredzēts, ka likumprojekti stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Guntis KārkliņšmantojumsPrivatizācijas aģentūraSandis Boiko