Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi “Noord Natie Ventspils Terminals” un “Eurohome Latvija” saņēmuši piedāvājumu iesaistīties “Nord Stream 2″ gāzesvadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu. Pagaidām Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzesvadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu, tāpēc projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildu kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei. Saskaņā ar aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro.
Neraugoties uz ekonomisko ieguvumu, valdība, atrunājoties ar drošības riskiem, jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā “Nord Stream 2”, kas nodrošinātu dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Kā uzsver Ventspils mērs Aivars Lembergs, “Nord Stream 2″ realizēšana ir Latvijas interesēs.
Citējot žurnālistes Sandras Veinbergas rakstīto “Vai Latvija un Ventspils patiešām ir gatavas uzņemties ekonomiski izdevīgu, taču politiski neakceptējamu biznesu? Vai šī ir kārtējā “krutoja dzimšanas dienas ballīte”, kur samaksas dēļ esam gatavi pārdoties par maksimāli augstu cenu uz skatuves? “, Lembergs norāda, ka neviens nevienam negrasās pārdoties, runa ir par saimniecisko izdevīgumu.
Runājot par to, kādas intereses aizstāv Veinberga un viņas līdzīgie, Ventspils mērs uzsver, ka gāzes sadales tīkla karte skaidri parāda, kā labā darbojas Latvijas valsts un žurnāliste, proti, Baltkrievijas, Ukrainas un Polijas. Pēc Ventspils mēra sacītā, poļiem ir interese, lai Vācija nesaņem pa tiešo gāzi no Krievijas. Kā norāda Lembergs, ja Latvijas valsts ar šādu savu nostāju kādam kalpo, tātad droši vien nestrādā par velti – jautājums tikai, kurš saņem un cik.
Lembergs uzskata, ka šajā situācijā Latvijai vajadzētu rīkoties kā Zviedrijas valstij. “Zviedrijai iesaistīties “Nord stream 2” projektā nerekomendēja, jo tā nav starptautiska osta. Šobrīd Zviedrijas valdība nolīgusi ekspertus, kas aprēķinās negūtos ienākumus. Kāpēc tādi nav nolīgti attiecībā pret Ventspilī?” retoriski vaicā Ventspils mērs.
Viņš uzsver, ka šajā situācijā, kad gāzes saņēmēja ir NATO dalībvalsts Vācija, Latvijai būtu pienākums atbalstīt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts enerģētisko drošību. Turklāt daudzas ostas, kuras iesaistītas projektā, ir ES dalībvalstu. Arī finansiāli projektu atbalsta pieci Eiropas uzņēmumi, tostarp “Engie”, OMV, “Shell”, “Uniper” un “Wintershall”.
Viņš uzsver, ka Latvija no 9 miljardu eiro projekta varētu saņemt 30 miljonus eiro. “Vai bez mums uzbūvēs vai neuzbūvēs projektu? Ir šaubas, ka uzbūvēs. Kam ir šaubas? Veinbergai nospļauties, viņa dzīvo Zviedrijā, viņa par Latviju neatbild. Viņa no dīķa otra puses var gudri stāstīt, bet tad, kad uz Ventspili aiztaisīja ciet cauruli, kur tad bija Veinberga un Latvijas valdība?” vaicā Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka arī tajā situācijā, kad Ventspils palika bez gāzes piegādes, neviens nenostājās Latvijas pusē, arī ne pati valdība. Tad kuru interesēs mums tagad jāatsakās no “Nord Stream 2” projekta?
“Kur tad bija tie lielie patrioti? (…) Ja Latvijas valdība neatbalsta, ko tad mēs cerēsim, ka baltkrievi, poļi, čehi atbalstīs? Viņi atbalstīs tik, cik ir viņu interesēs,” pauž Lembergs, piebilstot, ka ir smieklīgi apgalvot, ka nedrīkst no Krievijas transportēt caurules uz Ventspili, jo tā tikšot ievesti spiegi. “Uz Latviju nāk 80% kravu no Krievijas, kuras neapdraud, un tagad caurules apdraud?”
Kā zināms, projekta mērķis ir dabasgāzes piegādāšana pa tiešo Vācijai, taču virkne ES dalībvalstu šo ieceri kritizē, norādot, ka tas vairos Eiropas atkarību no Krievijas gāzes.
