Politiķis Aivars Lembergs nosūtījis prasību par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu LR Saeimas priekšsēdētājai, Tieslietu ministram, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, CVK priekšsēdētājai un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu atzīt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto un astoto daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam un par spēkā neesošu attiecībā uz viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
Vēstulē Lembergs informēja, ka 2022. gada 30. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.2021-23-01 “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam.
“Satversmes tiesa spriedumā norādīja, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kurā bez leģitīma mērķa tiek ierobežotas pilsoņu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās. Vēlēšanu tiesības nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra pilsoņa balss ir cieņas un pilsoniskās atbildības apliecinājums pret savu valsti. Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem (sprieduma 20.3.apakšpunkts),” vēstulē pauda Lembergs.
Viņš turpināja, ka viņam Satversmes 101. pantā garantētās pamattiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās tika pārkāptas, piemērojot Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto un astoto daļu, kas ar Satversmes tiesas spriedumu ir atzītas par spēkā neesošām, un liedzot man iespēju balsot Ventspils valstspilsētas domes 2021. gada 5. jūnija vēlēšanās, jo viņš atradās apcietinātās personas statusā Rīgas Centrālcietumā, kas ir cits vēlēšanu apgabals (Rīgas valstspilsētas pašvaldība).
“To, ka manas pamattiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās tika pārkāptas, apliecina Satversmes tiesas 2022. gada 30. marta spriedums lietā Nr.2021-23-01. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešo teikumu “nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu”. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 92.panta trešais teikums paredz, ka cilvēka pamattiesību aizsardzība kā viena no tiesiskas valsts svarīgākajām garantijām nosaka valsts pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību ikvienam, kura tiesības ir pārkāptas. Šī norma ietver vispārēju taisnīgas tiesas garantiju – ja valsts ir pārkāpusi indivīda tiesības, tam ir tiesības uz atlīdzību,” sacīja politiķis.
“Par manu pamattiesību balsot 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās pārkāpumu vēlos saņemt man nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu atbilstoši Satversmes 92. panta trešajam teikumam. Par manu pamattiesību pārkāpumu ir atbildīgas šādas valsts iestādes un amatpersonas:
Latvijas Republikas Saeima, kura ir pieņēmusi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32.panta ceturto un astoto daļu, kas atzītas par pretrunā esošām Satversmes 101.panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam un par spēkā neesošām attiecībā uz mani no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža;
Centrālā vēlēšanu komisija, kura pretēji Satversmes 101. pantā man garantētajām pamattiesībām atteicās nodrošināt (organizēt) man iespēju balsot 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietā (sk. Centrālās vēlēšanu komisijas 2021. gada 25. maija vēstuli). Vēlos vērst uzmanību uz to, ka iestādei administratīvajā procesā jāpiemēro ārējos normatīvos aktus atbilstoši normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijai un augstākais juridiskais spēks ir Satversmes normām (Administratīvā procesa likuma 15. panta pirmā un otrā daļa). Turklāt konstitūcijas pārākuma princips ir tiesiskas valsts virsprincipa, kas izriet no Satversmes 1.panta, neatņemama sastāvdaļa (Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārīgie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 196.lpp.);
Ieslodzījuma vietu pārvalde, kura arī pretēji Satversmes 101. pantam atteicās nodrošināt man iespēju balsot 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās Rīgas Centrālcietumā (Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2021. gada 24. maija vēstule). Arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei bija jāievēro Administratīvā procesa likuma 15. panta otrajā daļā noteiktā ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija un jāpiemēro Satversmes 101. panta pirmā daļa un otrās daļas pirmais teikums, nevis tādas likuma normas, kas ir pretrunā Satversmei;
Tieslietu ministrs, kura pārraudzībā atrodas Ieslodzījuma vietu pārvalde un kurš ir atbildīgs par Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmumu tiesiskuma pārbaudi (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piekto daļu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2. panta pirmo daļu);
Rīgas apgabaltiesa, kura ar Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses Irīnas Jansones 2021. gada 28. maija vēstuli noraidīja manu lūgumu par manis ierašanos (konvojēšanu) Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā vēlēšanu vai iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņu darba laikā, pārkāpjot man Satversmes 101. pantā garantētās pamattiesības balsot 2021.gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 12. panta pirmajai daļai kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības. Tiesnesim ir pienākums pārbaudīt piemērojamās normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tostarp Satversmei (J. Neimanis. Satversmes tiesas procesa tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 203.lpp.).”
Vēstulē pausts, ka morālā kaitējuma atlīdzināšanai ir pietiekami konstatēt, ka personai ir nodarīts būtisks tiesību aizskārums; personai nodarītās ciešanas ir prezumējamas, bet personas paskaidrojumi par ciešanu izpausmēm ņemami vērā, nosakot atlīdzinājuma veidu un apmēru (Augstākā tiesa. Morālā kaitējuma atlīdzināšana administratīvajās lietās. Tiesu prakses apkopojums. 2011, 23.lpp.).
“Aizliegums man balsot Ventspils valstspilsētas domes 2021.gada 5. jūnija vēlēšanās pārkāpj vienas no pašām būtiskākajām demokrātiskā tiesiskā valstī pilsonim garantētajām pamattiesībām – aktīvās vēlēšanu tiesības, kas ir jebkuras leģitīmas publiskas varas pamatā. Šis aizliegums radīja manī dziļu sašutumu un aizvainojumu. Pašlaik vēlos saņemt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu publiskas rakstveida atvainošanās veidā, tomēr gadījumā, ja minētās iestādes un amatpersona man publiski neatvainosies, paturu tiesības mainīt prasījuma par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu apmēru, norādot to naudas izteiksmē,” sacīja Lembergs.
“Tāpēc, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešo teikumu, lūdzu Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, tieslietu ministru Jāni Bordānu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Daigu Vilsoni atlīdzināt man nodarīto nemantisko kaitējumu par man Satversmes 101. panta pirmajā daļā un otrās daļas pirmajā teikumā garantēto pamattiesību balsot pašvaldību vēlēšanās pārkāpumu, viena mēneša laikā man rakstveidā publiski atvainojoties,” sacīja politiķis.
Foto: F64
