Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas dienas kārtībā ir nonākuši grozījumi Darba likumā. Tādēļ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība nākamnedēļ tiksies ar Saeimas frakciju pārstāvjiem. Tikšanās ar frakciju “Progresīvie” un Zaļo un Zemnieku savienības frakciju notiks pirmdien, 27. oktobrī, savukārt ar frakciju “Jaunā Vienotība” – 28. oktobrī. Opozīcijas frakcijas uz tikšanos ir aicinātas 3. novembrī.
Nepietiek ar to, ka darba devēji vēlas grozīt Darba likuma 19. pantu un ātri atbrīvoties no darba koplīgumu noteikumu izpildes pēc tam, kad paši labprātīgi piekrituši koplīgumam un lai arī darba koplīgums termiņš ir beidzies, koplīgums turpina spēku. No darba devēju organizāciju1 un Ekonomikas ministrijas2 nostājas ir saprotams, ka Saeimai būtu jāķeras klāt arī Darba likuma 110. pantā noteiktā arodbiedrības biedru aizsardzības regulējuma likvidēšanai, proti, jāsvītro Darba likuma 110. pants.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicina “Saeimas deputātus saglabāt veselo saprātu un neļauties darba devēju un Ekonomikas ministrijas spiedienam ārdīt arodbiedrību brīvību”.
Satversmes tiesa ir norādījusi, ka galvenie arodbiedrību uzdevumi ir veicināt un uzraudzīt darba tiesību ievērošanu, organizēt kolektīvās pārrunas ar darba devēju un aizsargāt savu biedru tiesības un likumīgās intereses.
Katrai valstij ir pienākums ieviest tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošina, ka arodbiedrības biedri netiek diskriminēti, to tiesības netiek ierobežotas un tie bauda efektīvu aizsardzību.
Latvijā arodbiedrības savu uzdevumu “veicināt un uzraudzīt darba tiesību ievērošanu” īsteno tostarp caur Darba likuma 110. pantu. Šis pants aizsargā vājāko darba līguma pusi – darbinieku –, kuram nav tādu finanšu līdzekļu, lai varētu maksāt par dārgiem un ilgstošiem tiesvedības procesiem.
LBAS vairākkārt ir piedāvājusi izveidot darba tiesām līdzīgu institūtu, par piemēru ņemot Igaunijas un Lietuvas labo pieredzi. Šajās Baltijas valstīs darbojas darba tiesas, kur lēmumu pieņemšanā iesaistīti valsts, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji un kur lēmums par atlaišanas pamatotību tiek pieņemts 1–2 mēnešu laikā. Šāda kārtība nodrošina ne tikai darbinieku aizsardzību pret nepamatotu atlaišanu, bet arī samazina darba devēju, darbinieku un valsts izdevumus un būtiski atslogo tiesas.
LBAS norāda, ka šobrīd Darba likuma 110. pantā ietvertais regulējums pēc būtības ir sava veida pirmstiesas procedūra, kurā tiek izvērtēts uzteikuma pirmšķietamais tiesiskums, un daudzos gadījumos, pateicoties šim regulējumam arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no prettiesiskas atlaišanas.
Nav pieļaujams, ka tiek tolerēti darba tiesību pārkāpumi. LBAS uzstās, lai Darba likuma 110. pants tiktu saglabāts negrozīts!
Foto: Valsts kanceleja
