Lai gan šodien noteikumus izvirza darba devēji, nosakot augstas prasības potenciālajiem darbiniekiem, pretī piedāvājot minimālo algu, kā arī biežāk atļaujas uzdot nelikumīgus un cilvēku diskriminējošus jautājumus, liecina Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas tirgus apskats.

Taču Latvijas darba tirgū vērojams arī paradokss, proti, valstī ir apbrīnojami liels bezdarbnieku skaits, kuri strādāt negrib, neprot un nav pat gatavi. To secinājusi personāla atlases uzņēmuma «CVO Recruitment Latvia» vadītāja Jūlija Artjuhova.

Vairāki tirgus dalībnieki norāda, ka situācijā, kad bez darba palikušajiem būtu adekvāti jānovērtē savas pozīcijas un atbilstību darba tirgus pieprasījumam, aktīvi meklējot iespējamos savu zināšanu un prasmju pilnveidošanas scenārijus, darba meklētāji no tā izvairās, raksta portāls Apollo.lv

Darba devējiem joprojām ir grūti atrast prasībām atbilstošus kandidātus, jo šobrīd darba meklētāji pārsvarā ir bezdarbnieki – tie, kas pēc darba devēju novērtējuma izrādījušies mazāk perspektīvi un savulaik atlaisti pirmie.

Savukārt tādu kandidātu, kuri strādā un iepriekšējos gados aktīvi apmeklēja darba intervijas un bija gatavi pārvilināšanai uz citu uzņēmumu par lielāku atalgojumu, ir kļuvis ievērojami mazāk.

Šobrīd pieprasītākā amatu kategorija darba meklētāju vidū ir administratīvais darbs un asistēšana, krīzes skartās nozares (celtniecība, nekustamais īpašums), kā arī visi tie amati, kur netiek izvirzītas augstas prasības. Uz šādām vakancēm pieteikumu skaits joprojām mērāms simtos.

Tomēr darba tirgus dalībnieki norāda, ka īstu profesionāļu vērtība tirgū tikai pieaug un arvien vairāk vadošā personāla atlases projektu tiek veikti Baltijas līmenī, piemērotāko kandidātu meklējot visās trijās Baltijas valstīs. Līdztekus tam ir augušas arī darba ņēmēju prasības attiecībā uz kandidātu pieredzi un kompetencēm. Tiek meklēti cilvēki, kas būs spējīgi veiksmīgi strādāt pārmaiņu ekonomiskajos apstākļos ar ievērojami samazinātiem resursiem un daudz prasīgākiem patērētājiem.

Autors: www.apollo.lv