Vai viss ir tik rožaini, kā izskatās? Diemžēl neskaidrība un riski par pasaules ekonomikas attīstību turpina pieaugt, jo īpaši attiecībā uz eiro zonas krīzes vadību. Pesimismā ieslīgt nav pamata, tomēr piesardzība joprojām jāsaglabā – gan attiecībā uz investīcijām, gan tēriņiem.
Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
„Jāatgādina, ka krīzes laikā Latvija piedzīvoja visstraujāko un visdziļāko iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu ES, tāpēc arī atsitiena efekts var būt ļoti spēcīgs. Tomēr Latvijas straujā izaugsme pēdējā gada laikā tiešām ir uzslavu vērta. Lai arī dažas mums svarīgas tirdzniecības partnervalstis attīstījās straujāk nekā gaidīts, šādi Latvijas sasniegumi nebūtu iespējami bez smaga darba konkurētspējas atgūšanai,” komentē Mārtiņš Kazāks.
Swedbank palielina Latvijas IKP prognozi 2012.gadam
Pateicoties negaidīti spēcīgajai attīstībai gada sākumā un Latvijas eksportētāju vēl arvien pieaugošai konkurētspējai, Swedbank ekonomisko pētījumu daļa ir palielinājusi prognozi IKP pieaugumam šogad no 2.5% uz 4%. Gaidāms, ka gada otrajā pusē temps ievērojami palēnināsies, atspoguļojot gausāku pasaules izaugsmi un mazāku darbadienu skaitu salīdzinājumā ar pērno gadu.
2013.gada otrajā pusē un 2014.gadā izaugsme atkal kļūs ātrāka, pateicoties pakāpeniskam uzlabojumam pasaulē, nodokļu samazinājumam Latvijā un pozitīvākam uzņēmēju un mājsaimniecību noskaņojumam. 2013.gada IKP izaugsmes prognozi atstājam 3.5% līmenī, bet 2014.gadā gaidām pieaugumu par 5.2%, uzlabojoties pasaules ekonomiskajai situācijai un Latvijas iekšzemes pieprasījumam, ko veicinās turpmāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājums.
Šī prognoze ir pakļauta vairākiem riskiem. Negatīvie riski lielākoties saistīti ar pasaulē notiekošo, piem., augstākas nekā prognozēts izejvielu cenas un/vai situācijas pasliktināšanās eiro zonā. Savukārt pozitīvie riski galvenokārt ir vietēja rakstura. Ja pašreizējās politiskās diskusijas par industriālo politiku, izmaiņām sociālo pabalstu sistēmā, izglītības un reģionālajā politikā, rezultēsies kvalitatīvos plānos, kas pārdomāti un strauji tiks ieviesti, izaugsmes potenciāls krasi palielināsies. Tomēr, visticamāk, šādas reformas būtiski ekonomikas izaugsmi varētu sākt pozitīvi ietekmēt ne ātrāk par 2014.gadu.
Neskaidra pasaules ekonomiskā vide
Parādsaistību mazināšana, vārga kreditēšana un fiskālās taupības pasākumi, grūtības eiro zonas institucionālā ietvara sakārtošanā, svārstīgi finanšu tirgi, centieni īstenot strukturālas reformas – ir daudz izaicinājumu, ar kuriem pasaules ekonomikai nākas saskarties, un to risināšana prasa arvien lielāku politikas veidotāju iesaisti. Pasaulē, izņemot eiro zonu, lēna ekonomikas atgūšanās turpinās, tomēr nākotnes izaugsme vēl arvien ir saistīta ar lieliem riskiem.
Salīdzinot ar aprīlī publicēto Swedbank prognozi, patlaban sagaidāms, ka pasaules ekonomika atgūsies nedaudz lēnāk, īpaši nākamgad. Bāzes scenārijs (varbūtība ap 60%) paredz pasaules IKP pieaugumu par 3% šogad, 3.1% 2013.gadā (kopumā par 0.4 procentpunktiem lēnāka izaugsme, nekā aprīlī prognozētā) un 3.4% 2014.gadā. Viens no galvenajiem samazinājuma iemesliem ir situācija krīzes skartajās eiro zonas valstīs, kas izrādījusies grūtāka nekā gaidījām.
Taču negatīvie riski pasaules attīstības scenārijam ir auguši. Galvenie negatīvā scenārija (35% varbūtība) riski ir: 1) augstāka finanšu tirgu nestabilitāte un krīzes padziļināšanās eiro zonā, kādai valstij/valstīm izstājoties no monetārās savienības; 2) ASV kritiens no "fiskālās klints” politiskās krīzes kongresā dēļ (proti, nespēja vienoties par iepriekšējo nodokļu atvieglojumu daļēju pagarināšanu); 3) daudz augstākas izejvielu cenas; 4) „cietā piezemēšanās” Ķīnā un ļoti vārga izaugsme citās attīstības valstīs; 5) politiskie riski saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām ASV, Vācijā un Itālijā, kā arī ar vadības maiņu Ķīnā.
Savukārt galvenie pozitīvā scenārija (5% varbūtība) faktori ir: 1) veiksmīgāka krīzes pārvaldība eiro zonā; 2) zemākas izejvielu cenas; 3) straujš patēriņa kāpums Vācijā, mazinoties bezdarbam un inflācijai; 4) vairāk stimulējošu pasākumu attīstības valstīs, veicinot to izaugsmi; un 5) politisko procesu uzlabojumi, kas ļautu īstenot fiskālos pasākumus ASV, paaugstinot optimismu.
Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmumiem?
Pieprasījums mūsu galvenajos eksporta tirgos augs lēni. Lai varētu straujāk kāpināt ienākumus, eksportētājiem būs aktīvi jāmeklē jauni tirgi un jauni nišas produkti/pakalpojumi. Lai noturētu rentabilitāti, izmaksu samazināšana vismaz 2012.-2013.g. joprojām būs prioritāte. Rūpniecībā turpināsies darbaspēka aizvietošana, investējot mašīnās un iekārtās un padarot ražošanu efektīvāku. Jārēķinās ar iespējamiem izejvielu cenu riskiem – bāzes scenārijā straujš kāpums netiek prognozēts, bet sliktas ražas vai ģeopolitiskā saspīlējuma iespēju nevar izslēgt.
Arī iekšzemes pieprasījuma kāpums būs ļoti mērens. Turklāt pakalpojumu sektoros strādājošie uzņēmumi ir vairāk atkarīgi no darbaspēka un nevarēs izvairīties no darbaspēka izmaksu kāpuma. Tomēr šīm nozarēm nelielu atbalstu sniegs PVN un IIN likmju samazināšana, kas vienlaikus varētu palīdzēt nedaudz piebremzēt algu fonda kāpumu un uzlabot iedzīvotāju pirktspēju.
„Uzņēmumiem tas nebūt nenozīmē, kā jāapstājas un jāgaida, kamēr eiro zona atkopsies. Jāturpina investēt, lai uzlabotu konkurētspēju – jāizmanto ES fondu sniegtās iespējas, bet noteikti jāsamēro riski. Iespējams, labāk ir investēt pa daļām, lai saglabātu manevra iespējas, sekojot notiekošajam pasaulē – ilgtermiņa stratēģija jālīdzsvaro ar īstermiņa reālitāti,” saka Lija Strašuna.
Ko tas nozīmē Latvijas iedzīvotājiem?
Jaunu darba vietu radīšana gada otrajā pusē kļūs lēnāka. Līdz ar situācijas uzlabošanos pasaulē, tā atkal kļūs spējāka 2013.-2014.gadā., kopumā radot ap 45 tūkst. darba vietu. Straujāku nodarbinātības kāpumu varētu gaidīt pakalpojumu sektoros, jo īpaši eksportējošos. Darba meklētāju īpatsvars saruks no vidēji 15.5% šogad līdz 11.5% 2014.gadā, taču ilgstošiem bezdarbniekiem vēl arvien būs grūti atrast darbu.
Mērens neto algu kāpums turpināsies, ko papildus balstīs arī plānotā IIN likmes samazināšana. Sagaidāms, ka vidējā neto alga pieaugs par 4% šogad, 5.5% nākamgad un 6.5% 2014.gadā. Lielākas izredzes algas pielikumam būs eksportējošajās pakalpojumu nozarēs, kā arī kvalificētam darbaspēkam un darbiniekiem ar labiem rezultātiem. Lēnām sāks pieaugt arī valsts sektorā strādājošo algas.
Bet pieaugs arī dzīves dārdzība. Šogad un nākošgad cenas augs vidēji par 2.5%, bet 2014.gadā, palielinoties izejvielu cenām pasaulē un iekšzemes pieprasījumam, patēriņa cenas kāps par 3.5%.
”Sagaidāms, ka iedzīvotāju pirktspēja augs, tomēr negatīvu pavērsienu risks ir augsts. Ir jāturpina investēt savā izglītībā un darba tirgū pieprasītu prasmju apgūšanā. Ir jāveido uzkrājumi drošības spilvenam. Ļoti svarīgs faktors ir fiziskā mobilitāte: nomaļākās apdzīvotās vietās dzīvojošajiem darbu būs vieglāk atrast, pārceļoties uz reģionu centriem,” komentē Lija Strašuna.
Ko tas nozīmē valsts budžetam?
Ekonomikas aktivitātei palielinoties, aug arī nodokļu ieņēmumi. Tomēr pēckrīzes „atsitiena efekts” un tādējādi arī ieņēmumu izaugsme pamazām noplok. Ir jārēķinās ar mazākiem PVN un IIN ieņēmumiem likmju pazemināšanas dēļ. Jāturpina uzlabot nodokļu administrēšana, mazinot ēnu ekonomiku.Tajā pat laikā pieaug spiediens paaugstināt tēriņus, tai skaitā algas.
„Ilgstoši dzīvot pāri līdzekļiem nedrīkst – pakāpeniski jāmazina budžeta deficīts, jāveido uzkrājumi. Protams, daļēji šo darbu paveiks ekonomikas izaugsme. Taču tik nenoteiktā ekonomiskā situācijā, kāda tā pasaulē ir pašlaik, ir jāsaglabā piesardzība gan attiecībā uz ieņēmumiem, gan izdevumiem. Tajā pat laikā skaidrs, ka straujākai izaugsmei ir nepieciešamas reformas, kas prasa naudu – palielinot izaugsmes potenciālu vidējā termiņā, šie tēriņi noteikti atmaksāsies gan kā lielāki ieņēmumi budžetā, gan kā straujāks ienākumu kāpums un mazāka ienākumu nevienlīdzība iedzīvotājiem. Ir tikai loģiski, ka budžeta izdevumi augs pēc iepriekšējo gadu stingrās taupības, bet jātērē prātīgi,” secina Mārtiņš Kazāks.
Latvijas ekonomikaSwedbank
