Pēc ilgstoša stagnācijas perioda šogad Latvijas ekonomika uzrādīja izaugsmi. Neraugoties uz inflāciju, kas sasniedza 4 %, iedzīvotāju pirktspēja turpināja uzlaboties, radot patēriņu un pieaugumu mazumtirdzniecībā, kas veicināja ražošanu. Pozitīvas tendences vērojamas arī citās nozarēs. Vai Latvijas ekonomikai nākamajā gadā izdosies turpināt šogad uzsākto tempu un izaugsme turpināsies? Un, kādi riski to varētu apdraudēt?
Izaugsme, darba tirgus un inflācija
Paredzams, ka Latvijas ekonomikas izaugsme nākamajā gadā turpināsies un iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,0 %. Izaugsmes starpība starp Latviju un Lietuvu samazināsies, tomēr Lietuva saglabās labāku izaugsme tempu – aptuveni 2,5 %. Savukārt Igaunijas IKP nākamgad būs ļoti tuvu Latvijas izaugsmei – ap 2,0 % līdz 2,3 %.
Bezdarbs Latvijā saglabāsies vēsturiski zemā līmenī un turpinās samazināties, jo pieprasījums pēc darbiniekiem joprojām būs augsts, radot izaicinājumus Latvijas ekonomikai. Sagaidāms, ka agri vai vēlu nāksies lemt par imigrācijas politiku, un darba tirgus atvēršanu ārējiem darba ņēmējiem, jo spiediens uz darba tirgu ir ekonomiku bremzējošs. Ņemot vērā apstākļus darba tirgū, bruto algas vidēji palielināsies par 6 %, un tas ir diezgan liels pieaugums. Salīdzinājumam – 2025. gada otrā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar 2024. gada otrā ceturkšņa beigām, vidējais bruto atalgojums palielinājās par aptuveni 8 %, turklāt darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekmē vidējā darba alga palielinājās par vairāk nekā 10%.
Paredzams, ka inflācija vājināsies un pietuvosies 2 %. Attiecīgi, pieaugot algām un inflācijai saglabājoties zemai, uzlabosies iedzīvotāju pirktspēja. Jācer, ka tas turpinās stimulēt iekšējo patēriņu, jo tas ir viens no faktoriem, kas nosaka ekonomikas izaugsmi.
Mājokļu tirgus turpinās attīstīties
Pieprasījums mājokļu tirgū, visticamāk, rezultēsies jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanā, kā rezultātā mājokļu cenu pieaugums prognozējami saglabāsies 4 % – 5 % robežās, tāpat kā šogad.
Salīdzinājumam, Lietuvā un Igaunijā nekustamo īpašumu cenas ir ievērojami augstākas nekā Latvijā. Arī vidējās jaunizsniegto hipotekāro kredītu summas abās kaimiņvalstīs ir būtiski lielākas. Tas skaidrojams ne tikai ar lielāku cenu par kvadrātmetru, bet arī ar piedāvājumu nekustamo īpašumu tirgū. Latvijā piedāvājumā ir ievērojami vairāk padomju laikā celtas mājas Rīgā, kur gan kvadrātmetra cena tipiski ir zemāka, gan dzīvokļu izmērs ir salīdzinoši mazāks, nekā jauno dzīvokļu māju projektos vai pirms padomju laika ēkās.
Sagaidāma izaugsme teju visās nozarēs
Nākamajā gadā sagaidāma izaugsme visās nozarēs, kas augušas 2025. gadā – ražošanā, finanšu un citu pakalpojumu sektoros, arī mežsaimniecībā. Pateicoties mājokļu kreditēšanas un iegādes tirgus uzplaukumam, turpināsies izaugsme arī būvniecībā un ar to saistītajos sektoros. Lai gan valsts budžeta projektā iestrādātie ceļu būves izdevumi nākamajam gadam ir samazināti, un tā rezultātā valsts pasūtījumi atsevišķos būvniecības sektoros mazināsies, paredzams, ka to varētu kompensēt ES fondu apgūšana, kur varētu būt dažādi būvniecības projekti. Līdz ar to iegūs arī transporta nozare, jo ražotāja būvmateriāli ir jānogādā uz būvniecības vietu. Būtiski uzsvērt, ka Latvijai ES fondu līdzekļu izmantošanai atlicis vien vairāk kā gads, tāpēc svarīgi saglabāt 2025. gadā iesākto tempu, lai sniegtu papildu impulsu ekonomikas izaugsmei.
Jaunākie sentimenta dati pa nozarēm rāda, ka arī noskaņojums būvniecībā ir ievērojami uzlabojies un, visticamāk, tas parādīsies arī reālajos sektora rādītājos. Sentimenta datu uzlabojums vērojams arī ražošanā, kas šobrīd arī piedzīvo strauju izaugsmi. To apliecina arī statistikas dati – septembrī 6,5 % pieaugums gadā ir vērā ņemams. Pārtikas ražošanai pieaugums šī gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada deviņiem mēnešiem, ir virs 9 %, koksnei – gandrīz 7 %. Pozitīvs sentiments ar pieaugošu tendenci ir arī pakalpojumu nozarē. Gaidas pēc iekšējā tirgus un patēriņa uzlabošanos ir acīmredzamas un, visticamāk, iekšējais patēriņš pieaugs, jo ir uzlabojusies pirktspēja. Tiesa, iedzīvotāji joprojām tērē piesardzīgi un labprāt atliek iekrājumiem.
Iespējamie riski un izaicinājumi
Ja abstrahējamies no ģeopolitiskajiem riskiem, nozīmīgākais risks Latvijas ekonomikas izaugsmei nākamajā gadā ir nenoteiktība, kas saglabājas attiecībā uz ASV ārējās tirdzniecības politiku. Ja vasarā jau likās, ka viss ir izlemts un tarifu sāga ir beigusies, tad rudenī atsevišķām valstīm un atsevišķai produkcijai atkal tika palielināti tarifi. Tajā pašā laikā Ķīnai kopējie tarifi tika samazināti par 10 %, veicinot pozitīvu tendenci tirgū.
Nekas neliecina par to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu strauji palielināt procentu likmes. Paredzams, ka depozīta likme tiks atstāsta nemainīga – 2,0 % līmenī, jo inflācija eirozonā ir vēlamajā līmenī ap 2 % un nav paredzams, ka nākamajā gadā tā varētu palielināties. Ja eirozonas ekonomika sāks izrādīt vājuma pazīmes, pastāv iespēja nelielam likmes samazinājumam par 0,25 %. Attiecīgi turpināsies pozitīvā ietekme uz Latvijas kredītņēmējiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, kuru kredītsaistības 90 % gadījumu ir ar mainīgu procentu likmi.
Nevar izslēgt arī iekšējos riskus – izmaiņas likumdošanā, kas varētu ietekmēt ekonomiku. Ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas, nodokļu palielināšana, visticamāk, nav sagaidāma. Gluži pretēji – ir piedāvājums nākamā gada budžeta paketē samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi noteiktām pārtikas precēm: maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām no nākamā gada vidus līdz 2027. gada vidum. Šis eksperiments ar samazinātu 12 % PVN likmi noteikti atstās nelielu pozitīvu iespaidu uz inflāciju attiecīgajās pārtikas grupās, taču maz ticams, ka iedzīvotāji to ļoti izjutīs.
Kas jāņem vērā mājsaimniecībām un uzņēmējiem?
Mājsaimniecībām ir vērts apdomāt, kā tiek pārvaldīti un glabāti brīvie līdzekļi. Dati liecina, ka mājsaimniecību noguldījumu apjoms Latvijā jau sasniedzis 12,5 miljardus eiro un nospiedošais vairākums šo līdzekļu stāv iedzīvotāju norēķinu vai karšu kontos un neko nepelna. Naudas vērtība inflācijas ietekmē ar laiku samazinās, tāpēc ilgstoša līdzekļu uzkrāšana produktā ar 0 % ienesīgumu nav efektīva. Vērts izpētīt, kādas iespējas piedāvā krājkonti un termiņdepozīti, vai apsvērt investēt finanšu instrumentos, lai nauda vairo naudu, nevis vienkārši glabājas norēķinu kontā.
Savukārt uzņēmumiem ir labs brīdis, lai realizētu investīciju projektus un, ja ir nepieciešams, aizņemtos līdzekļus to finansēšanai. Aizņemšanās nosacījumi šobrīd ir pietiekami labi, lai to darītu.
Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
