Latvijas bankas – nozīmīgs tranzītpunkts Austrumeiropā netīrās naudas pārvietošanai

Latvijas bankas - nozīmīgs tranzītpunkts Austrumeiropā netīrās naudas pārvietošanai

Latvijas bankas ir nozīmīgs tranzītpunkts Austrumeiropā netīrās naudas pārvietošanai, vēstī raidījums «Nekā personīga».

Caur Latvijas bankām pēdējos gados izgājuši gan Ukrainas valsts iepirkumos pārmaksātie miljoni, gan arī Meksikas asiņainākā narkokarteļa dolāri. Liela daļa šo darījumu veikti, izmantojot ofšoru firmas, kas tirgotas tepat Rīgas centrā. Šo firmu izkārtnes direktori bija no Latvijas, raksta Apollo.lv.

Jau vairāk nekā mēnesi Latvijas finanšu policija pēc Ukrainas milicijas lūguma meklē 71 gadu veco latvieti Ēriku Vanageli. Viņš un vēl viens Latvijas iedzīvotājs – Staņislavs Gorins, iesaistīti kādā Ukrainas krimināllietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros. Jau šopavasar abi kungi nonāca arī Ukrainas preses uzmanības centrā. Latvieši bija saistīti gan ar Somālijas pirātu nolaupīto Ukrainas kuģi, uz kura atklāja nelikumīgu ieroču kravu, gan arī Ukrainas valdības desmitiem miljonu pārmaksātu pretgripas vakcīnu iepirkumu. Minētie darījumi notika caur ārzonu kompānijām, kuru direktori bija latvieši, bet patiesie īpašnieki nezināmi. Apdrošināšanas brokeri Gorinu pavasarī atrada niecīgā birojā Dzirnavu ielā. Viņš noliedza jelkādu saistību ar ofšoru darījumiem.

Pensionāru Vanageli policijai joprojām nav izdevies atrast. Izrādās, krievu presē par turīgu baņķieri dēvētais Vanagels ir bezpajumtnieks. Ofšoru kompānijās norādītajā adresē Matīsa ielā viņš nedzīvo. Pēc Vanageļa ilggadējas draudzenes teiktā, ofšoru direktors ir teju bomzis.

Ticamāk, biznesa haizivis Vanagelis un Gorins, dzīvē nav redzējuši Ukrainas miljonus. Abi ir tikai direktori uz papīra. Žurnālistiem zināms, ka abi latviešu direktori jau pirms pāris gadiem Finanšu policijā liecināja, ka pārdevuši savus parakstus kādai ofšoru reģistrēšanas kompānijai Rīgā, Smilšu ielā. Visticamāk, ka tieši šādā veidā Vanagelis kļuva par direktoru vismaz 300 Jaunzēlandē un vairākiem desmitu Anglijā un Panamā reģistrētu uzņēmumu.

«Nekā personīga» un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs ir atklājuši vēl virkni latviešus, kas parādās kā izkārtnes īpašnieki simtiem Panamā, Belīzē, Britu Virdžīnu salās, Īrijā un Anglijā reģistrētos uzņēmumu. Vairumam no tiem kājas aug no firmas  «International Overseas Services» (IOS) un tai pretī esošās, nu jau bijušās «Parex» bankas.

IOS pārstāvniecība Latvijā darbojas jau kopš 90.gadu vidus. Interneta mājas lapā tā piedāvā ātri reģistrēt ofšora kompāniju un saviem klientiem Ukrainā, Krievijā un Anglijā slavē mūsu banku priekšrocības.

Ciešākās saiknes IOS vienoja ar «Parex» banku. Starp izkārtnes direktoriem ir virkne bijušo «Parex» darbinieku – Juris Vitmanis, Gundega Emša, Elīna Zeņķe, Vija Rauda. Raudu ģimene šajā lokā ir interesantākā, jo ārvalstu kompāniju datu bāzēs parādās bijušie «Parex» bankas darbinieki, brālis un māsa – Vija un Mārtiņš Raudas, viņu tēvs Pēteris Rauda un māte Ligita Rauda. Galvenais šajā zirneklī ir Vijas Raudas vīrs – Gints Poišs. Viņš bija ilggadējs «Parex» bankas padomes priekšsēdētājs par kuru maz zināms pat baņķieru aprindās. Vienīgās Poiša fotogrāfijas, ko izmeklēšanā izdevās iegūt, ir no komercbanku asociācijas basketbola spēlēm.

Poišs noliedza jel kādu saistību ar firmu IOS.

Ja Poišs atzītu, ka tirgojis ofšoru, viņš būtu pārkāpis likumu. Kā «Parex» padomes priekšsēdētājs, viņš to nedrīkstēja darīt. Lai gan «Parex» bankā Poišs bija baņķieris tikai uz papīra. Pēc izglītības mežinieks, Poišs 90.gadu sākumā dabūja darbu svaigi dzimušajā Latvijas bankā. Oficiāli Poišs skaitījās bankas priekšsēdētāja Pāvila Saksa padomnieks, bet reāli strādāja par tulku. Kad vēlāk Kargins un Krasovickis dibināja «Parex» banku, viņi aicināja Poišu pie sevis. Lai dabūtu lincenzi, likums noteica, ka «Parex» vadībā jābūt cilvēkam ar pieredzi bankā. Poišam formāli tāda bija. Vēlāk «Parex» bankā viens no Poiša pienākumiem esot bijusi arī cīņa ar naudas atmazgātājiem. Taču kopumā viņš bankā atradies diezgan maz. Daudz spēlējis basketbolu. Arī ofšoru dibinātājfirmas IOS komandā, kur spēlēja arī viņa asistents «Parex» bankā Uldis Feldmanis, kurš pats tagad tirgo ofšorus.

Poišs šķiet labi informēts par IOS darbu. Firma darbojoties pēc frančīzes principa un tai ticamāk, neesot viens īpašnieks. Poišs ir labi pazīstams ar ilggadējo IOS pārstāvi Latvijā, Īrijas iedzīvotāju Filipu Burvelu. Savulaik abi pat nodibinājuši firmu «Westwork», lai uz Īriju sūtītu latviešu darba spēku. Bizness izgāzies. Burvels jau kopš 90.gadu vidus ir labi pazīstams Latvijas banku vidē. Viņš arī «Parex» piegādāja klientus no NVS valstīm.

Arī Burvels stāstīja, ka bijis tuvs ar «Parex» bankas bijušo vadību un Gintu Poišu. Burvels apgalvo, ka Rīgā saticis lielāko daļu no ofšoru direktoriem, ieskaitot Vanagelu, kas bijuši nenozīmīgas «peškas».

Bez jau minētajiem «Parex» darbiniekiem, vēl virkne latviešu parādās simtiem citu ofšoru. Tikmēr izskatās, ka uz brīdi ofšoru reģistrēšanas biznesam pielikts punkts. IOS firma Rīgā negaidīti slēgta. Pazudusi arī nosaukuma plāksnīte.