Ikgadējais Mercer globālais pensiju indekss jau vairākus gadus pēc kārtas Nīderlandi un Dāniju ierindo starp valstīm ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Latvija šajā indeksā nav iekļauta, tomēr, lai arī kopumā pensiju sistēma pie mums ir labi izveidota un liberāla, ir vairākas lietas, ko varam no “līderēm” mācīties. Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš skaidro pensiju sistēmu atšķirības un ko no tām varam aizgūt.

Uzkrāj par nodzīvotajiem gadiem valstī

Pensiju sistēmas Nīderlandē un Dānijā līdzīgi kā lielākajā daļā attīstīto valstu, tajā skaitā Latvijā, sastāv no trim līmeņiem, kur pirmais līmenis ir valsts garantētā pensija. Taču Nīderlandē un Dānijā pensijas apmērs nav atkarīgs no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet gan no tā, cik ilgi cilvēks ir nodzīvojis un/vai strādājis valstī. Par katru nostrādāto vai nodzīvoto gadu persona uzkrāj 2% no valsts pensijas. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš nodzīvojis vai strādājis valstī 50 gadus, saņems 100% no noteiktās summas.

“Nīderlandē, izmaksājot pensiju, ņem vērā arī personas sociālos apstākļus. Vientuļš pensionārs var saņemt pensiju aptuveni 2070 eiro apmērā, kas ir 70% no minimālās mēneša darba algas. Savukārt personas, kuras dzīvo ar partneri, saņem mazāku pensiju – līdz 50% no minimālās mēneša algas,” skaidro A. Krūmiņš.

Dānijā valsts pensija ir atkarīga arī no tā, cik ilgi cilvēks ir nodzīvojis valstī. Piemēram, cilvēki, kuri Dānijā nodzīvojuši 40 gadus, 2023. gadā saņēma fiksētu pensiju aptuveni 878 eiro mēnesī. Tā ir aptuveni viena piektā daļa no Dānijā dominējošā vidējā atalgojuma. Summa ir proporcionāli mazāka, ja valstī pavadīts īsāks laika periods. Trūcīgākie pensionāri saņem papildu pensiju, kas var sasniegt vēl aptuveni 1000 eiro.

Otro līmeni veido kopā ar darba devējiem

Dānijas un Nīderlandes pensiju lielākā daļa ir otrajā līmenī uzkrātie līdzekļi. Tajā iesaistīti iedzīvotāji un viņu darba devēji. Lai gan iedzīvotājiem Nīderlandē pensiju otrajā līmenī nav obligāti jāpiedalās, tomēr 90% izvēlas to darīt. Darbinieki, savstarpēji vienojoties ar darba devēju, ik mēnesi noteiktu procentu no algas ieskaita pensiju otrajā līmenī, un attiecīgu daļu pieskaita arī darba devējs. “Otrā līmeņa pensiju fondi Nīderlandē ir bezpeļņas organizācijas, kuras stingri reglamentē likums. Iedzīvotāji fondiem ļoti uzticas un seko līdzi to rezultātiem. Šāds pensiju modelis mudina darbiniekus pēc iespējas vairāk iesaistīties pensijas uzkrāšanā,” stāsta eksperts.

Arī Dānijā otrais līmenis darbojas līdzīgi. Vidēji Dānijas iedzīvotāji un darba devēji šajā līmenī iemaksā ap 12% no darbinieka gada atalgojuma. Latvijā iemaksas pensiju otrā līmeņa fondos veido tikai 6% no darbinieka algas.

Iedzīvotāju privātas iemaksas

Pensiju trešo līmeni Nīderlandē un Dānijā parasti izmato tie, kuriem nav iespēju piedalīties otrajā līmenī, piemēram, pašnodarbinātas personas. Trešais līmenis ir privāts, un, līdzīgi kā Latvijā, valstis veicina papildu uzkrāšanu, piešķirot nodokļu atvieglojumus iemaksām.

“Arī Latvijā dalība trešajā līmenī ir brīvprātīga, tomēr bez tās var būt grūti nodrošināt ieteicamo pensijas apmēru, lai vecumdienas būtu pēc iespējas finansiāli neatkarīgākas. Lai gan pašu iedzīvotāju un tostarp darba devēju iesaiste varētu būt augstāka, tomēr ar katru gadu iemaksu apjoms un dalībnieku skaits palielinās,” atzīst A. Krūmiņš.

Papildu uzkrājumu ietekme tikai pieaugs

Augstā iedzīvotāju izpratne par finansēm, nākotnes labklājību, ilggadējas krāšanas tradīcijas, atbildīga valsts politika un darba devēju iesaiste ir radījusi tādu sistēmu, ka Dānijas un Nīderlandes iedzīvotāji vecumdienas var sagaidīt bez raizēm par finansiālo nodrošinājumu..

Lai būtiski nepazeminātos dzīves kvalitāte, pensijai vajadzētu būt vismaz 70-80% apmērā no pirmspensijas ienākumiem. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākajiem datiem Latvijas iedzīvotāju pensija vidēji garantētu tikai 52,8% no darba algas, kamēr Nīderlandē tie ir 93,2%, bet Dānijā 77,3%. “Šādus rādītājus šo valstu iedzīvotāji sasniedz, paši aktīvi rūpējoties par savu pensiju un papildus uzkrājot. Jāņem vērā, ka, sabiedrībai novecojoties, sociālās sistēmas spēja nodrošināt pienācīgu vecuma pensiju vājināsies, tāpēc, lai kompensētu straujo ienākumu samazināšanos vecumdienās, arvien lielāka loma būs papildu uzkrājumiem, tostarp pensiju 3. līmenim,” skaidro A. Krūmiņš.

“Lai uzlabotu Latvijas pensionāru finansiālo nodrošinājumu, ir konstanti jāturpina iedzīvotāju izglītošana, kā arī jāveicina pašu iedzīvotāju, kā arī darba devēju iesaiste pensiju 3. līmenī un jāņem piemērs no labākajām pensiju sistēmām,” uzskata eksperts.