Iedzīvotāju īpatsvars, kas veido uzkrājumus, pēdējā gada laikā ir palielinājies no 39% līdz 47%, liecina Swedbank klientu dati. Situācija ar uzkrājumu apjomu un pieauguma tendencēm ir caurmērā līdzīga visos reģionos. Visbiežāk nauda tiek krāta norēķinu kontā un krājrīkā, nodrošinot ātru piekļuvi saviem līdzekļiem. Līdz ar līdzšinējo procentu likmju kāpumu arvien vairāk cilvēku izvēlējušies ieguldīt arī termiņdepozītos.
Nemainīga tendence, ka Rīgā un Pierīgā procentuāli lielākam bankas klientu skaitam ir drošības spilvens jeb uzkrājumi vismaz 3 mēnešu ienākumu apmērā – 17%. Tam seko Vidzeme un Latgale, kur šāda apmēra uzkrājumu izdevies izveidot 15% klientu. Savukārt nedaudz mazāks īpatsvars ar šādu uzkrājumu ir iedzīvotājiem Zemgalē (14%) un Kurzemē (13%).
Vismērķtiecīgāk dažāda veida uzkrājumus veido cilvēki vecumā virs 35 gadiem, liecina Swedbank dati. Savukārt lielākā daļa (62%) no tiem, kam ir uzkrājumi trīs un vairāku algu apmērā, ir vecumā no 55 gadiem.
Kopumā teju trešdaļa Swedbank klientu brīvos līdzekļus izvietojuši termiņdepozītā un krājrīkā. Popularitātes ziņā nākamais risinājums ir uzkrājums pensiju 3.līmenī, ko izmanto 21% klientu, rūpējoties arī par ilgtermiņa finanšu rezerves nepieciešamību. Zīmīgi, ka teju katrs desmitais jaunietis, kas saņem regulārus ienākumus, arī iegulda pensiju 3.līmenī.
Tāpat pieaug arī interese par dažādiem ieguldījumu risinājumiem – gan tiem, kas tikai sāk ieguldīt, gan jau pieredzējušiem investoriem. Piemēram, kopš Latvijā pieejami Swedbank Robur ieguldījumu fondi, jauno investoru skaits, kas ir ieguldījuši konkrētajos fondos ir pieaudzis par 265%.
“Ieteicamā rīcība uzkrājumu veidošanā ir vispirms sākt ar drošības spilvenu neparedzētām situācijām. Lai, saskaroties ar neparedzētiem izdevumiem, ienākumu samazināšanos vai gadījumos, kad steidzami vajadzīga nauda, mums būtu pieejami savi līdzekļi. Ideālā gadījumā “spilvenam” būtu jābūt vismaz trīs vidējo algu apmērā. Tomēr katrs pats var izvērtēt savu situāciju, nosakot savu drošības spilvena summu. Protams, izveidot uzkrājumu trīs mēnešalgu apmērā nemaz nav tik ātri un vienkārši, tāpēc priecē, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa sāk virzīties uz šo mērķi un palielinās to klientu skaits, kas jūtas finansiāli pasargāti. Vienlaikus ir svarīgi apzināties arī savus nākotnes mērķus un krāt arī tiem. Ilgtermiņa mērķu gadījumā ļoti svarīgi ļaut naudai strādāt, pasargājot no inflācijas, tāpēc tiem būtu piemēroti risinājumi, kas ieguldīta finanšu tirgos,” skaidro Karīna Rokjāne, Swedbank Uzkrājumu produktu līnijas vadītāja.
