Būvniecība ir nozare, kurā jau gadiem runā par nepieciešamību kvalitatīvi augt, taču tālāk par runām netiek. Kamēr arodizglītības attīstības projekts turpina savu gaitu, būvobjektos izglītības papīri nevienam celtniekam prasīti netiek. Šodien problēma tiks aktualizēta Latvijas Būvniecības padomē.
NRA.lv raksta, ka par nepieciešamību sakārtot celtnieku kvalifikācijas sistēmu Latvijas Būvnieku asociācija runāja jau pirms dažiem gadiem, kad nozare ar valdību slēdza sadarbības memorandu par sadarbību ēnu ekonomikas apkarošanai. Taču šī organizācija ir tikai viena no daudzajām nozares pārstāvēm, un visu intereses Ekonomikas ministrijai salāgot pagaidām nav izdevies.
Krīt kvalitāte un produktivitāte
Darba laiks nozīmīgos būvniecības objektos pašlaik tiek uzskaitīts, ID kartes celtniekiem ir ieviestas, taču nekādi apliecinājumi to uzrādītāju profesionālajai varēšanai netiek pieprasīti. Līdz ar to pašlaik jebkurš var uzdoties par celtnieku, un jebkurš to arī dara, jo pieprasījums pēc darba rokām būvniecībā atkal sāk kāpt, un, visticamāk, kāps arī algas. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēc Eiropas Savienības budžetu starpsezonas pauzes fondu nauda atkal kļūst pieejama. 2017. gadā būvniecības apjoms pieauga par 19,5 procentiem, kopumā sasniedzot 1,736 miljardus eiro. Vairāk tiek būvēti autoceļi, ielas, dažādas hidrobūves, vilkti cauruļvadi, celtas inženierbūves un nedzīvojamās ēkas. Šogad kāpums turpināsies, tāpēc darbinieki būs uz izķeršanu – gan vietējie, gan iebraucēji.
Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs skaidro, ka no tuvredzīga biznesa viedokļa nekvalificēti darbinieki ir izdevīgi, jo lētāki. Ar zemākām darbaspēku izmaksām iespējams dempingot cenu pasūtījumos. Šāda pieeja īstermiņā var nodzēst darbaroku trūkumu un mazināt spiedienu uz algām, taču vienlaikus rada virkni problēmu nozarei: zemu produktivitāti, darba kvalitātes kritumu. Un brāķi tāpat kādam nāksies labot.
Skolas ir, vajadzīgas nav
«Diemžēl šobrīd mums joprojām celtniecībā strādā gadījuma rakstura cilvēki,» atzīst būvnieku pārstāvis. To varētu labot, sasaistot pieeju būvniecības darba tirgum ar izglītības sistēmu, kā tas ir, piemēram, Skandināvijā. Tur strādājot, arī mūsu celtniekiem nepieciešams profesionālās kvalifikācijas apliecinājums. Latvijā situācija radikāli atšķiras. Ir daudzas arodskolas un augstskolas, kur tiek mācītas dažādas būvniecības disciplīnas, taču no to audzēkņiem tikai puse tiek līdz diplomam. Pārējie jau pēc dažiem mēnešiem dodas peļņā, faktiski neko neprotot. Vietējais darba tirgus ņem pretī jebkuru – nederēs šis, paņems citu vai kādu ukraini. Šobrīd arī viesstrādnieku piesaistīšana nebūt nenozīmē, ka atbrauks labi sava aroda meistari. Par sava uzņēmuma pieredzi darbaspēka piesaistīšanā Neatkarīgajai pirms kāda laika stāstīja Latvijas tiltu valdes loceklis un galvenais inženieris Andrejs Bočkarjovs.
Viesu nodarbināšanas īpatnības
Viesstrādnieku pieaicināšana darba devējam vienmēr esot loterija, jo praksē pārbaudīt darbinieka prasmes iespējams tikai pirmajā darba dienā, un gadās, ka personāla nomas kantora atsūtītais «armatūras sējējs» patiesībā prot tikai lāpstu cilāt. Tad «celtnieku» nākas apmācīt vienkāršākiem darbiem vai sūtīt mājās, jo armatūru tādam uzticēt noteikti nevar. Viesstrādniekiem parasti arī nepieciešams vietējais brigadieris – uz trim četriem viens, jo mūsu rasējumus ārzemnieki lasīt nemāk, vietējās darba drošības prasības nepārzina, vārdu sakot – jāpieskata. Vienīgā, bet būtiskā priekšrocība, salīdzinot ar vietējiem cilvēkiem, esot tā, ka ārzemnieki atrodas tālu prom no mājām – ieradušies strādāt maksimāli garas darba stundas, lai nopelnītu maksimāli daudz naudas. Viņu uzmanību no darba nenovērš ģimene. Kad Latvijas tilti mēģinājuši piesaistīt darbaspēku tepat no Latgales, jau pēc mēneša sākušās atrunas – vienam vecmāmiņa slima, citam siens jāpļauj, un finālā no pārdesmit cilvēkiem tikai divi palikuši strādāt pastāvīgi.
Runāt par celtnieku kvalifikāciju tieši tagad ir īstais brīdis. No vienas puses, Izglītības un zinātnes ministrija ar nozares ekspertu padomes palīdzību liek kopā būvniecības profesiju standartus un kvalifikācijas prasības. No otras – augot būvniecības apjomiem un algām, arvien vairāk cilvēku vēlas strādāt celtniecībā. Nozarei atliek šīs abas lietas savienot, proti, paprasīt potenciālajam darbiniekam izglītības dokumentu – apliecinājumu, ka viņš patiešām ir celtnieks un kaut ko prot. Latvijas Būvnieku asociācija spriež, ka sākt varētu ar lielajiem projektiem, kā arī valsts un pašvaldību objektiem.
Imants Vīksne
Foto: Pixabay