Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) otrdien, 4.augustā, iepazīstinās valdības kolēģus ar Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā. Par prioritārajām nozarēm rosina noteikt – kokapstrādi; pārtikas ražošanu; ķīmisko rūpniecību un elektrisko / optisko iekārtu ražošanu.
„Ekonomikas ministrija pēc vairāk nekā mēnesi ilga, intensīva darba un konsultācijām ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmēju, pašvaldību un darba ņēmēju organizācijām informatīvā ziņojuma līmenī ir sagatavojusi ekonomikas atveseļošanas plānu. Tā galvenie atslēgvārdi ir konkurētspēja, produktivitātes, un produkcijas ražošanas ar augstu pievienoto vērtību ar mērķi padarīt mūsu ekonomiku daudz „gudrāku” un orientētu uz eksportu, nevis iekšējo patēriņu. Gan pēc diskusijām valdībā, gan pēc turpmākām diskusijām 20.augustā paredzētā konferencē, mēs septembrī valdībā iesniegsim jau detalizētu rīcības plānu, kurā būs konkrēta likumdošanas pakete valsts atbalsta instrumentu iedzīvināšanai prioritārajām tautsaimniecības nozarēm un uzņēmumiem ar augstu attīstības potenciālu, sākot ar 2010.gadu,” uzsver ekonomikas ministrs A.Kampars.
Informatīvajā ziņojumā ir sniegts ieskats Latvijas ekonomikas attīstībā vidēja termiņa periodā, līdz 2015.gadam, ar pašreizējās krīzes raksturojumu; noteiktas politikas prioritātes tautsaimniecības modeļa maiņai, norādīti attīstības virzieni konkurētspējas veicināšanai un mērķtiecīgu, selektīvu valsts atbalsta instrumentu ieviešana. Tāpat ziņojumā ir uzskaitīti nevalstisko organizāciju priekšlikumi ekonomikas atveseļošanas nodrošināšanai un sniegts ieskats par tālāko rīcību ekonomikas atveseļošanas plāna sagatavošanā.
„Pašreizējā krīze Latvijā, kuras saknes meklējamas nesabalansētā attīstībā tā dēvētajos „treknajos” gados, ir strukturālā krīze. Pašlaik Latvijas ekonomikas struktūra nav ilgtspējīga, ar zemu rūpniecības īpatsvaru un neefektīvu valsts pārvaldi, izglītības un veselības sistēmu. Tāpēc krīzes pārvarēšana un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās nav iespējama bez kardinālām reformām, tādām kā budžeta konsolidācija, finanšu sektora stabilizācija un tautsaimniecības restrukturizācija,” teikts ziņojumā.
Informatīvajā ziņojumā pausts, ka ekonomikas atveseļošanās plāna īstenošanas rezultātā iecerēts sasniegt: 2011.-2015.gadā vidējais IKP pieauguma temps ir 5% gadā, saglabāta mērena inflācija, kā rezultātā perioda beigās IKP sasniedz 17 miljardus latu; bezdarba līmenis ir mazāks par 8%; pētniecībai un attīstībai novirzīti līdzekļi 1,5% apmērā no IKP.
Dokumentā uzsvērts – lai sasniegtu nospraustos mērķus, ir jāīstenojas straujākam attīstības scenārijam un Latvijas ekonomikā ir jārada priekšnoteikumi pašlaik dominējošā modeļa maiņai no darbietilpīgas uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tas nozīmē, ka jāveicina konkurētspēja, produktivitāte un produkcijas ražošana ar augstu pievienoto vērtību.
Ekonomikas modeļa maiņai jābūt vērstai divos virzienos: 1) jārada konkurētspējai labvēlīga vide; 2) ierobežota budžeta apstākļos valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam, tas ir, virzītam uz prioritārajām tautsaimniecības nozarēm un uzņēmumiem ar augstu attīstības potenciālu.
Prioritāru tautsaimniecības nozaru noteikšana un atbalsta sniegšana to attīstībai ir nepieciešama divu galveno apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, tas ļautu koncentrēt valstī pieejamos ierobežotos resursus tautsaimniecības attīstības veicināšanai, un līdz ar to palielinātu to izlietošanas mērķtiecīgumu un efektivitāti. Otrkārt, tas ir nepieciešams esošā ekonomikas modeļa maiņai no zemo tehnoloģiju un lētā darbaspēka izmantošanas balstītā uz tādu modeli, kas balstās uz zināšanām un inovācijām. Latvija šobrīd specializējas salīdzinoši zemas pievienotās vērtības nozarēs, bet tirgus mehānismi paši par sevi negarantē tautsaimniecības pārstrukturēšanos uz ienesīgākām ražošanas nozarēm.
Ekonomikas teorija un empīriskie pētījumi liecina, ka bez aktīvas struktūrpolitikas iejaukšanās valstu nākotnes attīstība un labklājība nespēj izrauties no līdzšinējās ražošanas struktūras uzliktajiem nosacījumiem. Tādēļ prioritāru nozaru noteikšana un atbalstīšana būtu veids, kā sekmēt tautsaimniecības struktūras pārmaiņas augstas pievienotās vērtības virzienā.
Tāpat informatīvajā ziņojumā definēti valsts atbalsta galvenie virzieni. Tie ir: finanšu instrumenti; nodokļu stimuli; valsts atbalsta programmas; izglītība un zinātne; nodarbinātības pasākumi.
Atbalsta pasākumu mērķtiecīgums jāsaista ar šī brīža aktuālo problēmu risināšanu, ņemot vērā arī ilgtspējīgas izaugsmes priekšnosacījumu veidošanu. Izvēloties atbalsta instrumentus ir jālīdzsvaro šī brīža ieguvumi ar nākotnes zaudējumiem un otrādi.
Darbs pie detalizētas valsts atbalsta instrumentu izstrādes tiks turpināts gan 20. augustā paredzētajā konferencē par ekonomikas atveseļošanas plānu, gan pēc tam plānotajā rīcības plāna izstrādē un attiecīgi priekšlikumi par valsts atbalsta instrumentiem valdībā tiks iesniegti septembrī.
Ekonomikas ministrija par prioritārām tautsaimniecības nozarēm, kuras dos vislielāko ieguldījumu izaugsmē līdz 2015. gadam, ierosina noteikt – kokapstrādi; pārtikas ražošanu; ķīmisko rūpniecību un tās saskarnozares; elektrisko un optisko iekārtu ražošanu. Sociālie partneri kā tautsaimniecībai nozīmīgas nozares atzīmēja arī tādas pakalpojumu nozares kā finanšu starpniecība, tūrisms un izglītība. Šīm nozarēm ir iespējams palielināt eksporta potenciālu, pilnveidojot likumdošanas bāzi, lai atvieglotu šo pakalpojumu pieejamību ārvalstniekiem.
Avots: BNA Latvia
