Svarīgi saprast, ka vajadzētu sistemātiski atlikt noteiktu daļu no ienākumiem, nevis atlikt tikai “pārpalikumu” pēc visu citu izdevumu segšanas. Šeit lielu lomu spēlē arī uzkrājumu diversifikācija, piemēram, konservatīvi investori izvēlas fiksētā ienākuma instrumentus, kas sniedz paredzamus procentu maksājumus un samazina cenu svārstības. Profesionāli pārvaldīts obligāciju fonds, piemēram, kā Signet Bond Fund, apvieno desmitiem emitentu un nodrošina mazāku risku nekā individuālas obligācijas.

Daudzās valstīs kā atskaites punktu izmanto budžeta dalījumu trīs lielās kategorijās: pamatvajadzības, vēlmes un uzkrājumi. 50/30/20 metode paredz, ka 20% no neto ienākumiem jānovirza uzkrājumiem un ieguldījumiem. Citās sistēmās uzsvars tiek likts uz pensijas kapitālu vai īstermiņa uzkrājumu veidošanu. Līdz ar to jautājums “cik daudz ieguldīt?” nav tikai par vienu skaitli, bet gan par līdzsvarotu pieeju budžeta sadalei starp šodienas vajadzībām un nākotnes mērķiem.

Populāri budžetēšanas noteikumi

Finanšu nozarē ir izstrādāti vairāki budžetēšanas noteikumi, kas palīdz cilvēkiem izlemt, kā sadalīt ienākumus starp izdevumiem un ieguldījumiem. Tie nav akmenī iecirsti, taču piedāvā struktūru, kuru var pielāgot savām prioritātēm un dzīvesvietas izmaksām.

• 50/30/20 princips – šī sistēma paredz 50% no ienākumiem pēc nodokļiem atvēlēt obligātajiem maksājumiem (mājoklis, pārtika, transporta izdevumi), 30% – vēlmēm un brīvā laika aktivitātēm, bet 20% – uzkrājumiem. Šajā kategorijā ietilpst iemaksas krājkontā, drošības spilvena veidošanā un ieguldījumi akcijās, obligācijās un dažādos citos ieguldījumu fondos.
• 50/15/5/30 princips – šo modeli iesaka finanšu konsultanti, lai veicinātu sistemātisku pensijas uzkrājumu veidošanu. Saskaņā ar šo principu 50% no ienākumiem tiek iztērēti būtiskajām vajadzībām, 15% – pensijas uzkrājumiem, bet 5% – īstermiņa mērķiem, piemēram, drošības spilvenam vai uzkrājumam pirmajai iemaksai dzīvoklim. Atlikušos 30% var izmantot elastīgi – kredītu papildu maksājumiem, ieguldījumiem vai izklaidei. Šī pieeja izceļ divus atsevišķus uzkrājumu mērķus – pensiju un īstermiņa rezerves.
• 70/20/10 princips – pandēmijas un dzīves dārdzības pieaugums ir veicinājis alternatīvas budžeta stratēģijas. Šis ir 70/20/10 modelis, kur 70% no ienākumiem paredzēti ikdienas izdevumiem, 20% – vēlmēm, bet 10% – uzkrājumiem.

Kā izvēlēties īsto stratēģiju savam ienākumu līmenim?

Katrs investors ir unikāls: atšķiras dzīvesstils, ģimenes stāvoklis, ienākumu stabilitāte un mērķi. Tāpēc nav universāla procenta, kas visiem derētu. Lielākā daļa speciālistu iesaka novirzīt 10–15% no gada ienākumiem pensiju uzkrājumiem un ieguldījumiem.

Izvēloties stratēģiju, jāņem vērā šādi faktori:

1. Ienākumu stabilitāte un atbildības. Cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem un nelieliem parādiem ir vieglāk atlikt lielāku procentu ieguldījumiem. Savukārt tiem, kuriem ir hipotekārais kredīts vai mainīgi ieņēmumi, drošāk būtu izvēlēties elastīgāku pieeju un prioritizēt drošības spilvena veidošanu.
2. Termiņš un mērķi. Ja līdz pensionēšanās vecumam ir desmitiem gadu, var atļauties agresīvāku portfeli, kurā lielāka daļa tiek ieguldīta akcijās. Ja mērķis ir tuvāko gadu laikā iegādāties mājokli, uzsvars jāliek uz īstermiņa uzkrājumiem un obligācijām.
3. Nodokļu aspekti. Ņem vērā, ka ilgtermiņa uzkrājumiem pensiju trešajā līmenī ir nodokļu atvieglojumi, kas ir papildu priekšrocība. Investējot ieguldījumu fondos, svarīgi izvēlēties pareizo konta veidu.
4. Drošības spilvens. Pirms aktīvas investēšanas jāizveido rezerves fonds jeb drošības spilvens vismaz triju mēnešu izdevumu apmērā, kas pasargā no nepieciešamības steigā pārdot ieguldījumus nevēlamā brīdī un nodrošina psiholoģisku komfortu.

Izvērtējot šos parametrus, vieglāk saprast, kurš modelis der vislabāk, vai arī jāizstrādā sava sistēma. Veidojot budžetu, neaizmirsti, ka primārais mērķis ir dzīvot komfortabli šodien un vienlaikus radīt stabilu pamatu nākotnei.

Mediju materiāls