Jūrmala neatkāpjas no ieceres palielināt iebraukšanas maksu kūrortpilsētā un grib panākt, lai iebraucēji to maksā visu gadu. Jūrmala to mēģināja jau iepriekš, bet domes plānus apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Dome vērsās Satversmes tiesā un lieta joprojām nav izskatīta.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, tagad likuma izmaiņas ļauj Jūrmalai ideju virzīt atkal. viss, kas bija vajadzīgs – jauno noteikumu sabiedriskā apspriešana.

Jūrmalas dome nolēmusi negaidīt Satversmes tiesas spriedumu rudenī par iebraukšanas maksas palielināšanu un noteikšanu visa gada garumā. Neskatoties uz to, ka VARAM ministrija apturēja kūrortpilsētas plānus, Jūrmalas dome sabiedriskajai apspriešanai nodevusi jaunus pēc būtības identiskus noteikumus iepriekšējiem!

Šobrīd par iebraukšanu kūrortpilsētā vasarā ne-jūrmalniekiem ir jāmaksā divi eiro. Jūrmalas dome maksu no novembra vēlas celt līdz trim eiro un to iekasēt visu gadu.

Šis nav pirmais mēģinājums, kad pašvaldība cenšas nodevu paaugstināt. Identisku lēmumu Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas dome pieņēma 2021.gadā rudenī, bet VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs izdeva rīkojumu par domes saistošo noteikumu apturēšanu. Viņš skaidroja, ka nevar noteikt maksu par pašvaldības ceļu izmantošanu, ja nav pietiekams pamatojums par ieguvumiem videi un iedzīvotājiem.

VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs pauž: “Dome, veicot grozījumus saistošajos noteikumos, nepamatoja nodevas paaugstināšanu visa gada garumā. Diemžēl dome nav pierādījusi transporta plūsmas intensitātes, tranzītsatiksmes plūsmas un gaisa piesārņojuma mijiedarbību.”

Stīvēšanās ap braukšanas maksas palielināšanu notika laikā, kad Jūrmalas mērs bija Gatis Truksnis. Krimināllietas dēļ viņš amatu zaudēja, bet turpina strādāt domē un sniedz padomus tagadējai domes priekšsēdētājai Ritai Sproģei. Truksnis uzskata, ka noteikumu grozījumu apturēšana savulaik bijusi politiski motivēta. Jo dome pietiekami pamatojusi savus plānus. Bet ministram esot bijusi vajadzīga publicitāte.

Iebraukšanas maksa pilsētā esot jau no 90.gadu beigām. Līdz 2013.gadam jāmaksā bija arī ziemas mēnešos. Iebraucēji no nodevas celšanas necietīšot, jo Jūrmalā, atšķirībā no Rīgas, par pašvaldības stāvvietām nav jāmaksā.

“Jebkurš saprātīgs cilvēks var redzēt, ka pamatojums ir pilnīgi pareizs. Un tāds, kāds tas ir bijis nu jau gandrīz 30 gadus. Pēkšņi kādam tas liekas nepareizs. Protams, ka tas bija politisks solis,” pauž Truksnis.

Trukšņa vadītā pašvaldība par ministra lēmumu vērsās Satversmes tiesā. Pēc trim mēnešiem – 12.septembrī nozīmēta lietas izskatīšana, bet Jūrmalas dome izdomājusi pasteigties. Tā negaidīs konstitucionālās tiesas lemto. Un virza identiskus grozījumus.

Jūrmalas izpilddirektors Edgars Stobovs norāda: “Šie saistošie noteikumi vērsti arī uz to, lai samazinātu transportlīdzekļu intensitāti, kas ir caur pilsētu, ierobežotu tranzītu. Lai cilvēki izvēlētos videi draudzīgu pārvietošanās veidu.”

Vaicāts, vai argumenti ir tie paši, kas savulaik, viņš atbild: “Principā, jā.”

Savukārt Truksnis norāda, ka “uzņēmēji atbalsta šo te ieceri.”

“Nekā personīga” rīcībā ir VARAM atbilde Satversmes tiesas lietā. Un tajā redzams, kāpēc ministrija iepriekš nepiekrita Jūrmalas plāniem. Dome neesot pietiekami izskaidrojusi, vai no nodevas palielināšanas nesamazināsies Jūrmalas viesu skaits un necietīs uzņēmējdarbība. Jo tas savulaik bijis galvenais iemesls, kāpēc pirms 10 gadiem klusajos ziemas mēnešos maksu atcēla.

Jūrmalas pašvaldība pirms izmaiņām konsultējās ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi, kas iebraukšanas maksu atbalsta. Tomēr šī organizācija pārstāv šauru komersantu loku. Dažiem bizness nemaz nav iebraukšanas maksas zonā, un tie nav atkarīgi no tūristiem. Uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Valdis Garoza savu nekustamo īpašumu iznomā Jūrmalas pašvaldībai. Bet uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Krieviņas viesnīcas bizness ir bijis tieši atkarīgs no Trukšņa vadītās domes labvēlības.

Arī iedzīvotāju domās dalās. Jūrmala savulaik veikusi iedzīvotāju aptauju, kas rāda, ka 40% ir pret iebraukšanas maksas palielināšanu visu gadu, 34% vērtē pozitīvi, un 26% ir grūti pateikt.

Opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms savulaik sniedza priekšlikumu par maksas atcelšanu tiem, kuri pilsētā uzturas divas stundas. Taču viņa priekšlikums neguva atsaucību, jo esot dārgi administrējams: “Maksu nesezonā vispār nevajadzētu uzlikt. Jo katrs klients kafejnīcai, kas grib izdzīvot ir svarīgs, un tās ir mūsu darba vietas. Un tīri tehniski ,uzliekot kameras, mēs varējām pateikt – gribat braukt tranzītā, labi , maksājiet. Bet, ja jūs uzturaties šeit stundu vai divas, jūs izmantojat mūsu pakalpojumus, tad varat arī nemaksāt. Bet, nu, pašvaldība atbildēja, ka tas maksājot 100 tūkstošus. Nezinu, vai tas maksā 100 tūkstošus.”

Vēl viens VARAM iebildums bija saistīts arī ar to, ka Jūrmalas dome nemaz nezina patieso tranzīta plūsmu pa tās galveno maģistrālo ielu rudens un ziemas mēnešos, jo pašvaldība neveica uzskaiti.

Kopš strīdiem pagājis pusotrs gads. Jūrmalas dome tagad ir mācījusies no kļūdām un ir savākusi pierādījumus, ka rudens mēnešos, kad nodevas nav, auto skaits pieaugot par vidēji 10%. Pēc pašvaldības domām, tas uzskatāmi rādot, ka nodeva daļēji attur no galvenās maģistrāles izmantošanas, novirzot kravas plūsmu pa apvedceļu.

Šonedēļ arī noslēgusies sabiedriskā apspriešana, ko iepriekš pašvaldība neuzskatīja par nepieciešamu. Tagad likums to prasa obligāti.

Ik gadu Jūrmala par iebraukšanas maksu iekasē vidēji 3 miljonus eiro gadā. (2 900 000 eiro). Plus vēl pusotru miljonu sastāda sodi par caurlaides neiegādāšanos (1 390 000 eiro) .Ieņēmumi no iebraukšanas maksas veido aptuveni 3- 4% no Jūrmalas budžeta.

Piemērojot maksu visu gadu, kūrortpilsēta papildus cer iegūt 700 000 eiro gadā. Tomēr finanšu ieguvumi nevar būt galvenie nodevas palielināšanas mērķi, uzskata pašvaldības darbu uzraugošais ministrs.

“Šī te kūrorta situācija un viena ceļa situācija (jo pilsēta ir iespiesta starp pilsētu un jūru), veido tādu unikālu stāstu, kurā ir tiešām zināma loģika, veidot sev raksturīgu pakalpojuma organizāciju. Manā saprašanā nav tik būtiski, kā tieši šī pilsēta to nodara. Jautājums ir, ka tas jādara saskaņā ar likumu. Šajā gadījumā mēs tiešām gaidīsim Satversmes tiesas spriedumu, lai saprastu, kā ir pieņemts iepriekšējais regulējums. Nav jau strīds pēc būtības, bet gan par pamatojumu – gan periodu, gan maksu pietiekami,” pauž VARAM ministrs.

Lai sagatavotu prasību Satversmes tiesai, Jūrmalas dome izraudzījās SIA “Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu biroju”. Par minētā uzdevuma izpildi 2022.gada aprīlī pašvaldība birojam samaksāja vairāk 36 808 eiro.

Opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms uzskata, ka notikusi līdzekļu izšķērdēšana. “Nekā personīga” sazinājās ar trim advokātu birojiem, kas sniedz šādus pakalpojumus. Pieteikuma sagatavošana Satversmes tiesai atkarībā no sarežģītības maksājot no pusotra līdz 10 tūkstošiem eiro: “Es saprotu, ka tur būtu atšķirība 5-10%, bet, atvainojiet, trīs reizes vairāk samaksāt par šo pakalpojumu, tas ir vairāk nekā dīvaini. Tas par neko labu neliecina. Tik daudz, kā saprast, ka šis pakalpojums nemaksā tik daudz, to jau droši varēja.”

Cenu aptauju Jūrmalas dome neveica. Tai bija noslēgts vispārīgs pakalpojuma līgums par juridiskās dokumentācijas pakalpojumiem Jūrmalas administrācijai. “Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojs ” samaksu par pieteikumu Satversmes tiesai saņemā šī līguma ietvaros.

“Mērķis nav bijis samaksāt Kārkliņa birojam vairāk. Mērķis vienmēr ir bijis tomēr saistošo noteikumu (par iebraukšanu Jūrmalā ) ieviešana,” saka Stobovs.

Taču līdz Satversmes tiesas verdiktam var arī nenonākt. Par iebraukšanas maksas palielināšanu cauru gadu Jūrmalas dome plāno lemt jau vienā no tuvākajām sēdēm, iespējams, jau 29.jūnijā.

Jūlijā noteikumus saņems ministrija, atbilde tai jādod mēneša laikā. Ja šoreiz ministrija šķēršļus neliks, Jūrmala lūgs izbeigt tiesvedību Satversmes tiesā.

Jūrmalas vicemērs Jānis Lediņš pārstāv Latvijas Zaļo partiju. Tā tagad ir daļa no “Apvienotā saraksta”, kas ir valdošajā koalīcijā. Lediņš ir padomnieks zemkopības ministram Didzim Šmitam no “Apvienotā saraksta”. No šī politiskā spēka ir arī par pašvaldībām atbildīgais ministrs Māris Sprindžuks, kuram drīzumā būs jālemj, atļaut vai neatļaut celt iebraukšanas maksu Jūrmalā.

“Nekā personīga” Satversmes tiesā atbildēja, ka tiesvedības izbeidz divos gadījumos, – kad apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku vai pēc pieteikuma izsniedzēja lūguma. Taču tiesa vērtēs. Ja šāds lūgums tiks apmierināts, spriedums netiks gatavots.