Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada jūlijā turpina uzlaboties apstrādes rūpniecībā, un tas ir optimistiskākais pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati. Neskatoties uz nelielo kritumu jūlijā, nozarei neraksturīgi optimistisks noskaņojums saglabājas arī būvniecība. Vienlaikus nedaudz pasliktinājies noskaņojums pakalpojumu sektorā, bet uzlabojies mazumtirdzniecībā.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpina uzlaboties
Jūlijā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 3,3. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis vēl par 0,4 procentpunktiem, saglabājot augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā.
Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, astoņās nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 14 – pasliktinājies, bet vienā nav mainījies.
Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums uzlabojās šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 4,7 procentpunktiem), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 5,5 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), pārtikas produktu (par 2,2 procentpunktiem), elektrisko iekārtu ražošanā (par 5,4 procentpunktiem). Strauji pasliktinājies noskaņojums dzērienu ražošanā, kas iepriekšējos sešus mēnešus ar pozitīviem konfidences rādītājiem bija viena no optimistiskākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, bet jūlijā noskaņojums pasliktinājies par 16,8 procentpunktiem un ir negatīvs (- 8,9).
Būvniecībā noskaņojums nedaudz pasliktinās, kopumā saglabājot nozarei neraksturīgi augstu līmeni
Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem jūlijā bija – 9,0. Salīdzinot ar jūniju, tas samazinājies par 0,5 procentpunktiem, kopumā saglabājot būvniecībai neierasti augstu līmeni.
Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums augstāko gada vērtību parasti sasniedz aprīlī vai maijā, bet turpmākajos gada mēnešos samazinās. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem būvuzņēmēju noskaņojums kopš gada sākuma ik mēnesi uzlabojās, maijā sasniedzot maksimālo vērtību 1,9, bet nākamajos mēnešos samazinājās, jūlijā pazeminoties līdz negatīvai vērtībai – 3,7. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji samazinājušies visās trīs būvniecības apakšnozarēs: ēku būvniecībā noskaņojums ir negatīvs (- 8,9), specializētajos būvdarbos – vienāds ar nulli, bet inženierbūvniecībā konfidences rādītājs joprojām saglabājas pozitīvs (0,6).
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojas
Jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 1,4, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 0,8 procentpunktiem.
Mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pavasarī, maksimālās vērtības gada griezumā sasniedzot maijā un jūnijā. Tāpēc sezonāli nekoriģēto konfidences rādītāju konfidences samazināšanās jūlijā gandrīz visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs lielā mērā skaidrojama ar sezonalitāti. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojums pārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 2,7, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā par 1,3 procentpunktiem. Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs samazinājies par 2,9 procentpunktiem, saglabājot augstu pozitīvu vērtību (25,0). Jūlijā strauji (par 8,2 procentpunktiem) uzlabojies noskaņojums automobiļu tirdzniecībā, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2023. gada augusta.
Pakalpojumu sektorā vienlīdz daudz optimistu un pesimistu
Pakalpojumu sektorā jūlijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūniju, ir pasliktinājies par 0,9 procentpunktiem.
Optimistiskākie jūlijā ir pakalpojumu sniedzēji nozarēs, kurās vasarā raksturīgs sezonāls saimnieciskās darbības pieaugums: izmitināšanā (46,1), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (36,0), ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (27,5). Starp optimistiskākajām nozarēm ir arī apdrošināšana (24,4) un darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (20,2). Strauji (par 20,9 procentpunktiem) uzlabojies noskaņojums pasta un kurjeru pakalpojumos, ierindojot tos starp pakalpojumu sektora optimistiskākajām apakšnozarēm jūlijā. Zemākie konfidences rādītājs jūlijā fiksēti transporta nozarēs: sauszemes transportā (- 8,0), gaisa transportā (- 6,9), bet uzglabāšanā un transporta palīgdarbībās (- 7,8). Starp pesimistiskākajiem jūlijā bijuši arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji (- 9,9).
Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu sektora apakšnozarēm 18 nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 12 – negatīvs.
Nepietiekams pieprasījums visvairāk ierobežo saimniecisko darbību apstrādes rūpniecībā
Vislielākais uzņēmumu īpatsvars, kuri jūlijā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bija pakalpojumu sektorā (41,6 %), bet vismazākais – mazumtirdzniecībā (27,0 %). Rūpniecībā šādu uzņēmumu īpatsvars jūlijā bija 29,3 %, būvniecībā – 33,6 %. Nepietiekams pieprasījums bija būtiskākais ierobežojošai faktors apstrādes rūpniecībā – 44,2 %, būvniecībā – 27,7 %, kā arī pakalpojumu sektorā – 33,8 %). Būvniecībā un pakalpojumu sektorā tā nozīmīgums, salīdzinot ar aprīli ir pieaudzis, bet rūpniecībā – samazinājies. Mazumtirdzniecībā nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru norādīja 30,0 % uzņēmēju, kas ir par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā aprīlī. Tirgotājiem nozīmīgāka ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, ko jūlijā atzīmējuši 49,1% mazumtirgotāju. Būtiski lielāks nekā iepriekšējos gados jūlijā ir to būvuzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo laikapstākļi (16,0 %). Būvuzņēmēju vērtējumā šī gada jūlijs ir bijis nozarei visnelabvēlīgākais kopš 2001. gada, kad Latvijā tika veikts pirmais konjunktūras apsekojums būvniecībā.
Kopējā ekonomiskā nenoteiktība jūlijā samazinās
Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, jūlijā bija 11,8, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 0,9 procentpunktiem mazāk. Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājusies apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz pieaugusi mazumtirdzniecībā un būvniecībā.
2025. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 99,5 (iepriekšējā mēnesī 99,1). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas kopš gada sākuma bijis svārstīgs, jūlijā samazinājies līdz 98,2. noslīdot zem ilgtermiņa vidējās vērtības.
