Japāna noraidījusi Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva piedāvājumu izveidot Dienvidkuriļu salās brīvas tirdzniecības zonu, vēsta aģentūra RIA Novosti, atsaucoties uz Japānas ārlietu ministra Takeaki Macumoto paziņojumu.

Kā Tokijā notikušas preses konferences laikā izteicās Macumoto, Krievijas prezidenta apgalvojums, ka Kuriļu salas ir Krievijas zeme, «neatbilst Japānas nostājai». Dmitrijs Medvedevs piedāvājumu izveidot četrās strīdīgajās Kuriļu salās vienotu ekonomisko zonu izteica intervijā trīs valsts lielāko televīzijas kanālu vadītājiem.

«Nekas tā nesatuvina, kā kopīgi ekonomiskie projekti,» paziņoja Krievijas prezidents. Pēc viņa vārdiem, šādas zonas radīšana Kuriļu salās būs izdevīga abām pusēm. Vienlaikus Medvedevs uzsvēra, ka Krievija no Kuriļu salām neatteiksies. 2010. gada novembrī Dmitrija Medvedeva ierašanās Kunaširā – vienā no Kuriļu grēdas dienvidu daļas salām, kuru teritoriālo piederību apstrīd Tokija – sarežģīja attiecības starp abām valstīm un noveda pie diplomātiska konflikta. Japāna uz laiku atsauca savu vēstnieku Krievijā Masaharu Kono, bet nedaudz vēlāk kļuva zināms, ka 2011. gada sākumā Kono nāksies demisionēt.

Portāls www.pok.lv piebilst, ka Tokija četras Kuriļu grēdas salas (Iturupu, Kunaširu, Šikotanu un Habomai arhipelāgu) dēvē par „ziemeļu teritorijām” un uzskata tās par valsts sastāvdaļu, kuru nelikumīgi okupējusi PSRS un turpina okupēt Krievija. Šīs salas par Japānai piederošām tika atzītas Krievijas un Japānas traktātā par tirdzniecību un 1855. gada robežām. Tomēr pēc Otrā pasaules kara salas kļuva par PSRS īpašumu, kuras tiesību mantiniece ir Krievija. Pēc tam kad PSRS karaspēks salas ieņēma, no tām arī tika padzīti visi japāņu tautības iedzīvotāji.

Teritoriālā strīda dēļ Krievija un Japāna joprojām nav parakstījušas miera līgumu. Japāna atsakās parakstīt dokumentu līdz brīdim, kamēr tai netiks atgrieztas Dienvidkuriļu salas. Japānas valdības nostāja gan rada nopietnas problēmas šīs valsts kompānijām, kurām ir liela interese par dalību enerģētiskajos projektos kopā ar Krievijas uzņēmumiem.

Atbilstoši ilgus gadus spēkā esošai Japānas valdības pozīcijai, Japānas iedzīvotāju un uzņēmumu piedalīšanās ekonomiskajās programmās strīdīgo salu apgūšanai «nesaskan ar valsts pozīciju ziemeļu teritoriju jautājumā». Oficiālā Tokija atļauj japāņu braucienus uz salām tikai ar mērķi apmeklēt tuvinieku kapus vai uzturēt privātus kontaktus, vienlaikus aicinot japāņus atturēties no «pārējiem braucieniem» līdz «ziemeļu teritoriju problēmas atrisināšanai».

Autors: www.2v.lv