Izmaiņas reklāmas tirgū izmaksās 9 miljonus

Lai realizētu ieceri par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, valsts budžetā būtu jāatrod lieki 8,6 miljoni eiro. Ņemot vērā, ka vairāki desmiti miljonu būs nepieciešami veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai, prognozēt, kad šo reformu patiešām ieviesīs, ir grūti. Taču Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis atzīst, ka jaunajā valdībā politiskais atbalsts šai iecerei ir gūts.

Privāto mediju pārstāvji par šīs reformas nepieciešamību runā jau daudzus gadus un ar prieku vēro, ka process beidzot aizsācies, jo reformas pabeigšana sola tiem lielākus ienākumus no pārdotā reklāmas laika,  vēsta NRA.lv.

Piemēram, Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa atzīst, ka lielākā ieguvēja būs MTG grupa un tās paspārnē esošās televīzijas – LNT un TV3. Prognozēts, ka tieši uz šiem telekanāliem pārmigrēs reklāmdevēju nauda. Turklāt cenas par reklāmas laiku pēc reformas ieviešanas noteikti kļūšot augstākas.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka norāda, ka ar papildu ienākumiem komerctelevīzijas varēs atļauties veidot pašas savu saturu, nevis veģetēt ar iepirktajiem raidījumiem un pārraidēm.

Savukārt Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte neslēpj, ka televīzijai ir vienalga palikt aktīvai spēlētājai reklāmas tirgū vai iziet no tā, ar nosacījumu, ka valsts budžetā atrod līdzekļus negūto reklāmas ieņēmumu kompensācijai. Nākamajā gadā vien būtu nepieciešami 7,4 miljoni eiro.

Viņu gan satrauc iespēja, ka, nonākot tiešā atkarībā no valsts budžeta, televīzijai ar sabiedriskā pasūtījuma starpniecību tiks uzspiests konkurēt nespējīgs saturs. To I. Belte nevēlētos pieļaut, jo ar «kapu svētku atspoguļošanu» televīzija nespētu ne saglabāt auditoriju, ne attīstīt savu piedāvājumu skatītājiem.

Pēc viņa domām, būtu nepieciešams arī mehānisms, kas katru gadu pielāgotu kompensējamos līdzekļus aktuālajai pirktspējai, pretējā gadījumā televīzija varētu iegūt daudz mazāk, nekā tai nepieciešams.

Reformas virzīšanā iesaistītās puses gan apzinās, ka kompensācijai nepieciešamos līdzekļus budžetā tuvākajā laikā var neatrast, tādēļ kā viens no variantiem piesaukta sabiedrisko mediju pakāpeniska iziešana no reklāmas tirgus. Proti, reformu varētu sākt ar Latvijas Radio, kurš pašlaik no kopējā reklāmas tirgus iegūst apmēram desmit procentu jeb 1,2 miljonus eiro gadā. Ja valsts varētu atrast atlicināt šo naudu, pirmais no sabiedriskajiem medijiem, kas pamet reklāmas tirgu, būtu radio.

To, ka viņa valdība patiešām ir gatava pieņemt politisku lēmumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, Ministru prezidents Māris Kučinskis apliecina, taču vērš uzmanību, ka nepieciešamo naudu tik ātri atrast nebūs iespējams, jo valdībai būs jātiek galā ar problēmām veselības aprūpes sistēmā, kas izmaksās vairākus desmitus miljonu. «Tādēļ es nevaru teikt, ka tas notiks jau nākamgad,» saka premjerministrs un apliecina, ka darbs pie reformas izstrādāšanas patiešām ir sācies.

Jānis Lasmanis

Foto:tmeier1964/https://pixabay.com/en/users/tmeier1964-2034229//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/