Indriksone: Jau šogad ir jābūt izstrādātām lielākajai daļai no EM atbildībā esošajām ES struktūrfondu atbalsta programmām

“Latvijas ekonomiskās drošības stiprināšanai turpināsim īstenot pārdomātu ilgtermiņa industriālo politiku, kā arī ekonomiskās transformācijas vajadzībām atbilstošu cilvēkkresursu attīstības veicināšanu. No Eiropas Savienības Struktūrfondu daudzgadu budžeta Latvijas ekonomikā tiks investēts gandrīz miljards eiro, lai sekmētu digitālo transformāciju uzņēmējdarbībā, celtu uzņēmumu konkurētspēju, eksportspēju un produktivitāti, mazinātu nevienlīdzību, veicinātu energoefektivitāti mājokļos un uzņēmumos,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

No ES struktūrfondu daudzgadu budžeta līdz 2029. gadam (ES fondu periods 2021.-2027.gads + vēl 2 gadi projektu pabeigšanai) Ekonomikas ministrijas pārziņā plānoto atbalsta programmu ietvaros Latvijas ekonomikā plānots investēt 948,36 miljonus EUR, t.sk:

44,15 miljonus EUR uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā,
390,3 miljonus EUR produktivitātes kāpināšanā,
83 miljonus EUR reģionālās nevienlīdzības mazināšanā,
431,2 miljonus EUR energoefektivitātes palielināšanā.

“Atbalsta programmu klāsts būs plašs un pieejams visa veida uzņēmumiem. Kamēr uzņēmēji turpina vēl izmantot iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda programmas, Ekonomikas ministrija jau šobrīd strādā pie jaunā perioda programmu sagatavošanas, un lielāko daļu jauno atbalsta instrumentu plānojam izstrādāt šogad. Īstenojot šajā periodā paredzētos ekonomikas transformācijas pasākumus, būtiski tiks sekmēta uzņēmumu konkurētspēja un eksporta apjomu kāpums, kā arī augstas pievienotās vērtības produktu ražošana un to īpatsvara pieaugums eksportā. Tāpat veicināsim privātā sektora pētniecības un attīstības ieguldījumus ekonomikā, kā rezultātā palielināsies inovatīvu uzņēmumu īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā. Savukārt energoefektivitātes pasākumu īstenošana cels mājsaimniecību labklājību, vienlaikus nodrošinot gan energoresursu, gan finanšu resursu ietaupījumu gan privātajā, gan komercdarbības, gan publiskajā sektorā,” norāda ekonomikas ministre.

Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas sekmēšanā kopumā plānots atbalstīt vismaz 6876 uzņēmumus, vienlaikus šī mērķa sasniegšanai nodrošinot arī privātā līdzfinansējuma piesaisti vismaz 41,86 miljonu EUR apmērā. Šajā jomā ministrija plāno izstrādāt atbalsta programmas jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, digitālo prasmju attīstībai (apmācībām), Eiropas Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei un digitālo brieduma testu veikšanai, kā arī finanšu instrumentu garantiju veidā digitalizācijai un automatizācijai.

Produktivitātes kāpināšanai kopumā plānots atbalstīt vismaz 1810 uzņēmumus, nodrošinot privātā līdzfinansējuma piesaisti vismaz  20 miljonu EUR apmērā. Šajā jomā plānots izstrādāt atbalsta programmas jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai, uzņēmumu dalībai kapitāla tirgos, tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai, MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, iespējkapitāla ieguldījumiem, starta, izaugsmes un produktivitātes aizdevumiem, garantiju un portfeļgarantiju pilna cikla uzņēmējdarbībai, kā arī aizdevumiem (t.sk. ar kapitāla atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei.

Reģionālās nevienlīdzības mazināšanas nolūkā plānots atjaunot vai izbūvēt 1865 pašvaldību īres un sociālos dzīvokļus sociāli vismazāk aizsargātākajām personām, kā arī 85 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās izbūvēt liftus, tādā veidā veicinot vides pieejamību šajā mājokļu sektorā.

Energoefektivitātes palielināšanas nolūkā plānots turpināt sniegt ilgtermiņa atbalstu dzīvojamo ēku, valsts ēku un uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai rūpniecībā un ēku ekspluatācijas paradumu maiņai, kopumā atbalstot vismaz 13 450 mājsaimniecības, publiskās ēkas 508 786 m2 platībā un papildus saražojot atjaunojamo enerģiju 13 100 MWh/gadā.