2021. gada decembrī gada inflācija sasniedza jaunas virsotnes – 7,9%. Iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6.34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs.
Eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās (2,6%). Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas CB vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam.
Visticamāk, ka līdzīgs scenārijs sagaida arī Latviju un primārais jautājums, prognozējot inflāciju, skar enerģijas cenu attīstību. Inflācijas turpmāko kāpumu reģionā ietekmēs arvien spēcīgāka valdību iesaistīšanās enerģijas cenu kāpuma ierobežošanā – kompensēšanā, jo tā kļuvusi par nopietnu politiskās dienas kārtības jautājumu. Visticamāk, ka arī Latvijas valdība būs papildināt atbalsta klāstu, kas var nokoriģēt arī inflācijas gaitu. Tomēr šķiet, ka cenu pieaugums Baltijā būs starp augstākajiem eirozonā. Enerģijas cenu pieaugums varētu normalizēties gada otrajā ceturksnī. Tomēr tarifu koriģēšanas specifika nozīmē, ka piedzīvotais pieaugums īstenosies pakāpeniski, kā rezultātā arī gada otrajā pusē paaugstināts cenu pieaugums saglabāsies. Līdzīgs scenārijs attiecībā uz enerģijas cenām – tām atkal paaugstinoties, var īstenoties atkal gada beigās. Ir arī skaidrs, ka enerģijas cenu atgriešanās ierastajos līmeņos sagaidīts netiek. Tas arī vājina argumentus, ka nākamgad inflācija atgriezīsies pie ierasti lēnīgā tempa, jo paaugstinātās enerģijas cenas arvien vairāk iekļausies citu preču un pakalpojumu cenās. Tas pats attiecas arī uz pārtiku. To arvien vairāk ietekmēs strauji gan augošās pārstrādes izmaksas, gan straujais mēslojuma sadārdzinājums. Ja būs labvēlīgi laikapstākļi, gan pārtikas, gan enerģijas cenas normalizēsies, bet neiespējami noteikt, pie kādiem līmeņiem tas notiks. Gala secinājums ir sekojošs: augstākais inflācijas punkts Latvijā varētu tikt sasniegts gada pirmajā ceturksnī, kad tā varētu pagriezties pretējā virzienā. Paaugstināta inflācija šogad saglabāsies. Ja 2021. gada vidējā inflācija bija 3,3%, tad šogad tā tiek prognozēta 6,2% apmērā.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
