Gašpuitis: Naftas tirgus konjunktūra joprojām norāda uz augstāku naftas cenu

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95. Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

IEA, OPEC un ASV EIA prognozē, ka pieprasījums pēc naftas pasaulē 2023. gadā pieaugs no 1 līdz 2,2 miljoniem barelu dienā. Būtisks pieaugums gaidāms ne ESAO valstīs, īpaši Āzijā.

Ukrainas kara dēļ pasaule ir zaudējusi lielu fosilās piegādes apjomu no Krievijas. Pirmkārt, attiecībā uz gāzi, kur piegāde ES un līdz ar to pasaulei ir samazinājusies par aptuveni 2,5 miljoniem barelu naftas ekvivalenta dienā salīdzinājumā ar pirmskara līmeni. Jāpiebilst, ka attiecībā uz to, cik daudz Krievijas naftas un produktu eksports ir samazinājies ir minēšanas spēle. Tomēr ASV IVN prognozē, ka naftas ieguve Krievijā šogad samazināsies par 2 miljoniem barelu, salīdzinot ar līmeni pirms Covid. Tādējādi kopējais zudums ir 4,5 miljoni barelu naftas ekvivalenta no Krievijas. Tas ir ļoti daudz. Tas ir iemesls, kāpēc ogļu cenas joprojām ir USD 200–400 par tonnu salīdzinājumā ar vēsturisko USD 85, jo ogles ir alternatīva dārgajai dabasgāzei.

Tātad mēs skatāmies uz tirgu, kurā būs milzīgi izaicinājumi fosilās enerģijas piegādē, savukārt pieprasījums pēc naftas stabili pieaugs (+1,0–2,2 miljoni barelu) līdz ar vienmērīgu pieprasījuma pieaugumu. Vajadzība pēc OPEC naftas pieaugs līdz pat 1 miljonam barelu, kamēr grupas rezerves jauda ir gandrīz izsmelta.

Neraugoties uz sarežģīto makroekonomisko prognozi, šobrīd nafta ir absurdi lēta, jo tā ir lētāka par dabasgāzi gan ES, gan Japānā un arī lētāka par oglēm Austrālijā. Šāda situācija ir drīzāk izņēmums. Fokuss arvien būs uz to, lai patērētu vairāk lētāku resursu (nafta) un mazāk dārgā (nafta gāze un ogles).

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists