Lai arī 2023. gada 2. ceturksnī Latvijas ekonomika piedzīvoja nelielu lejupslīdi, izmaiņas nebija pietiekami nozīmīgas, lai radītu svārstības darba tirgū. Augošās nozares turpināja uzņemt jaunus darbiniekus, kamēr iezīmējas arī tādas, kur ir sākusies darbinieku skaita optimizēšana.

Rezultātā bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs: 6,4%. Bet gada laikā tas saruka par 0,2%. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7%, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. Šī gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju.

Iztiksim bez satricinājumiem

Ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports.

Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ.

Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk nekā abas mūsu kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi.

Lielāks spiediens pārstāt sadarbību ar Krieviju

Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs.

Darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists