Martā cenu līmenis turpināja pieaugt, uzrādot kāpumu par 0.7%. Cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja sezonālie faktori, kas atspoguļojās pārtikas, apģērbu un apavu, kā arī dažādu pakalpojumu cenu pieaugumā. Pieaugumu piebremzēja kritums degvielas cenās, kā arī maksai par mājokli. Gada inflācija martā saruka jau izteiktāk, sasniedzot 17.3%, taču saglabājās starp augstākajām Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz martu ir divejādas ziņas – gan pozitīva, gan negatīva, kaut negatīvās ir nedaudz vairāk. Tas tādēļ, ka cenu līmenis turpināja celties. Lūkojoties uz priekšu arvien pamanāmāk cenas sāks kustēties abos virzienos. Uz leju tuvākajā laikā cenu līmeni vilks enerģijas cenu normalizēšanās ietekme. Naftas cenas pieturēsies zemākos līmeņos kamēr pastāv bažas par globālās ekonomikas perspektīvām. Parādīsies arī gāzes cenas mazināšanās ietekme. Tāpat saglabājas labvēlīgi apstākļi elektroenerģijas ražošanai, kas vismaz tuvākajos mēnešos nodrošinās cenās stabilitāti. Tomēr perspektīvas attiecībā uz šo resursu cenām joprojām ir nenoteiktas, kas bremzēs inflācijas sarukumu, jo uzņēmēji būs piesardzīgāki realizējot cenu pazemināšanas iespējas. Turpmākajos mēnešos jāparādās izteiktākām korekcijām pārtikas cenās, tomēr vēl labu laiku tās būs primārais mājsaimniecību stresa avots. Tādejādi arī aprīlī redzēsim tālāku inflācijas tempu strauju sarukumu un, iespējams, jau jūnijā tā sadils līdz viencipara līmenim. Tomēr nepatīkamākais ir, ka uzkrātais izmaksu, tai skaitā algu kāpums turpinās virzīt pakalpojumu cenu pieaugumu.

Uzņēmējiem jārēķinās, ka uzkrātais pirktspējas potenciāls sadilst un pircēju spēja un vēlme pieņemt tālāku cenu pieaugumu kļūs arvien rezignētāka.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists