2. ceturksnī IKP ir palielinājies par 11,1%. Izbaudot situācijas normalizēšanos, straujākais kāpums tika uzradīts izmitināšanā un ēdināšanā (+42,5%) un veselības aprūpē (+39%). No otras puses visai nīkulīga izaugsme valdīja nekustamo īpašumu sektorā (+0,3%) un būvniecībā (+1.1%), kam tuvākajā laikā draud pārkaršana ieplūstošo fondu dēļ. Vienīgā nozare, kura uzrādīja apjomu kritumu bija lauksaimniecība (-3,1%). No pozitīvajiem aspektiem izceļams kāpums apstrādes rūpniecības (+15%) un IKT (+13,2%) nozarēs.
Atbrīvojoties no nospiestības, vērojamais atlēciens bija gaidīts, kaut spēks, ar kādu tas īstenojies, ir bijis pārsteidzošs. Līdzīgi scenāriji īstenojas arī citviet pasaulē, tai skaitā eirozonā. Tomēr eirozonas IKP pirmskrīzes pozīcijās varētu atgriezties tikai nākamā gada sākumā. Latvija to ir paveikusi otrajā ceturksnī, nedaudz iepaliekot no Lietuvas un Igaunijas, kas to iespēja jau gada pirmajos trijos mēnešos. Veiksmīgo atjaunošanos ir kaldinājuši labvēlīgie apstākļi ierobežojumu atcelšanai un masveidīgie atbalsta stimuli pasaulē, tai skaitā Latvijā. Mājsaimniecību patēriņš 2. ceturksnī palecās par 16%. Arī turpmāk patēriņš būs viens no galvenajiem virzītājspēkiem, neskatoties uz vērojamo noskaņojuma vājināšanos. Pirktspēja turpina uzlaboties un darba tirgus atgūstas, tādēļ primārais nosacījums būs epidemioloģiskā situācija, kas noteiks tēriņa iespējas un drošumu. Patēriņu atbalstīja arī apjomīgais eksporta pieaugums (+16%). Īpaši vēlami ir redzēt investīciju atjaunošanos (+11,2%), īpaši to, ka ieguldījumi mašīnās un iekārtās pieauga par 23,8%, bet intelektuālā īpašuma produktos par 22%. Papildus izaugsmi stimulēja valsts tēriņu atbalsts, kas šajā laikā palielinājušies par 7,1%.
Vērtējot ekonomikas izredzes, joprojām nāksies rēķināties ar COVID19. Gada otrajā pusē redzēsim tālāku ekonomikas sniegšanos pēc jaunām virsotnēm. Tomēr tempu varētu nedaudz koriģēt noskaņojuma vājināšanās. Jo lielāka būs saslimstības izplatība, jo piesardzīgāks būs patēriņš. Tomēr sagaidāms, ka plašu slēgšanu nenotiks. Apstrādes rūpniecības nozare saskarsies ar piegādes puses traucējumiem un pakalpojumu nozare būs svarīgāks izaugsmes virzītājspēks. Atbalstu sniegs arī fiskālie stimuli, ko nākamgad aizstās Eiropas fondu cunami. Tas ļaus arī pastiprināti aktivizēties investīcijām. Vismaz tuvākajā gada laikā neremdējamais ārējais pieprasījums ļaus turpināties eksporta ekspansijai. Tādēļ šim gadam IKP prognoze tiek pacelta līdz 4,3%, bet nākamgad sagaidāms pieaugums 5,2% apmērā. Cerības uz vakcīnas spēju atrisināt koviddrāmu ir izrādījušās par daudz optimistiskas, tādēļ tā ietekme uz pasauli un Latviju vēl turpmākos gadus saglabāsies, kas nozīmē arī lielākas sezonālās svārstības un laikapstākļu ietekmi uz ekonomiku. Atsevišķām nozarēm tas nozīmē kardinālu biznesa modeļa maiņu. Taču reizē tas ir radījis cerības, ka krīze palīdzēs atbrīvot digitalizācijas potenciālu, ko dēvē par ceturto rūpniecisko revolūciju. Ja patiešām panāksim krasu produktivitātes pieaugumu, tas būs ļoti labvēlīgi vidēja termiņa izaugsmei.
Lai arī ekonomika ir nonākusi pirmskrīzes pozīcijā, ekonomika nav statiska un uz to attiecas teiciens, ka divreiz vienā un tajā pašā upē neiekāpsi. Jebkura krīze atnes zināmas korekcijas. Jo īsāka ir krīze, jo lielāka iespēja pietuvoties pirmskrīzes situācijai. Jo ilgāk, jo situācija kļūst par jauno realitāti. Kontekstā to akurāti varam novērot saistībā ar Globālo finanšu krīzes ietekmi pirms vairāk nekā desmit gadiem, kuras ietekmi joprojām šur tur var saskatīt.
Nedaudz negaidīti ekonomika atgriezās pirmskrīzes pozīcijā jau šā gada otrajā ceturksnī. Taču tas noticis uz to nozaru rēķina, kuru vīruss nav ietekmējis vai tās ir spējušas ātri pārkārtoties. Savukārt, ar atpūtu, tūrismu, izklaidi un ēdināšanu saistītajās, situācijas normalizēšanās ir bijusi ierobežotā apjomā. Tā kā vīruss vēl turpinās ietekmēt mūsu ikdienu, tur atgriešanās pirmskrīzes pozīcijās būs nepieciešami 2-3 gadi, noteiktos aspektos var prasīt arī ilgāku laiku. Tas arī rada daudziem jautājumus – ko darīt ar savu profesiju, nodarbošanās vai biznesu.
Šogad ekonomika situācijai būs jau pielāgojusies, atguvusi zaudēto un iezīmējusi jaunos attīstības virzienus. Tas ir pavēris darba iespējas nozarēs, kur attīstība kūsā, bet skartākajās nozarēs situācija joprojām būs nenoteikta. Sarežģītāk būs tiem, kam ir grūtības, nav iespējas vai vēlēšanās mainīties. Tādēļ šiem cilvēkiem krīze turpināsies, neskatoties uz to, ka ekonomika jau sen būs aizsteigusies garām savam pirmskrīzes līmenim. Būtiski ir spēja palīdzēt tiem, kas vēlas iekļauties jaunajā realitātē.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
