Raksturojot, kas pirmām kārtām būtu darāms, lai varētu vecumdienās saglabāt esošo vai sasniegt augstāku dzīves līmeni, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 61 gadam visbiežāk (22% gadījumu) norādījuši, ka jāpaļaujas uz labvēlīgu valsts sociālo politiku – valsts nodrošinās pienācīgu pensiju, veselības aprūpi u.tml.

19% aptaujāto uzskata, ka jāveido finanšu uzkrājumi.

Tikmēr retāk atzīmēts, ka būtu jāveic ilglaicīgi ieguldījumi, piemēram, nekustamajos īpašumos (10%), vai arī jārada bērni, paļaujoties, ka viņi gādās par vecākiem vecumdienās (6%).

Vienlaikus 12% aptaujāto norādījuši, ka viņiem vēl ir par agru par šādu jautājumu domāt.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) norāda: «Par pozitīvu rādītāju var uzskatīt to, ka visbiežāk aptaujātie, lai vecumdienās saglabātu esošo vai sasniegtu augstāku dzīves līmeni, atzīmē paļaušanos uz labvēlīgu valsts sociālo politiku.»

Ministre uzskata, ka iedzīvotāju uzticība valsts sociālās drošības sistēmai ir jāveicina, jo tas stimulē cilvēku nodarbinātību un sociālās aizsardzības «drošumspējas» palielināšanu visai sabiedrībai.

«Tiesa, pētījums atklāj arī satraucošu tendenci – vien nepilna piektā daļa aptaujāto apzinās, ka viņu dzīves kvalitāte ir saistīta ar finanšu līdzekļu uzkrāšanu, bet mazāk nekā desmitā daļa aptaujāto uzskata, ka tā ir saistīta ar rūpēm par bērniem, cerot to pašu saņemt no viņiem vecumdienās,» tā ministre.