2010.gada aprīlī rūpniecības produkcijas izlaide bija 338.4 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2010.gada aprīlī, salīdzinot ar 2010.gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 0.1%. Tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4.2%, bet kritums bija apstrādes rūpniecībā par 0.7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3.6%.
2010.gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 9.7%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1.9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 20.2%.
Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles – par 36.3%.
Pēc iespaidīgās aktivitātes pieauguma martā, pieaugumu uzrāda arī aprīļa veikums. Tomēr bažas par izaugsmes noturību, vismaz vidējā termiņā, saglabājas, komentē Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas analītiķis.
Konkurētspējas pieaugums un maksātspējas atšķirības starp vietējo un ārējiem tirgiem rada labvēlīgus apstākļus tām nozarēm, kam jau ir eksporta iestrādes. Spēja noturēt un palielināt noietu eksporta tirgos būs viens no pamatnosacījumiem tam, kā attīstīsies apstrādes rūpniecība.
Līdz martam pozitīvās tendences bija vairāk vērtējamas kā aktivitātes pieaugums, kas neatspoguļojas apgrozījuma kāpumā. Aprīlis varētu būt pirmais mēnesis, kad apgrozījums, salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, varētu jau uzrādīt pieaugumu. Tas norādītu, ka aktivitātes kāpums pamazām sāk nest arī finansiālus ieguvumus. Tomēr ir jāatzīmē, ka nozares attīstība saglabās nevienmērīgu ātrumu, iespējamām krasām svārstībām un stagnāciju atsevišķās nozarēs. To apliecina pieaugums martā (salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā) tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, bet kritums aprīlī. Tāpat arī pārtikas ražošanā – (salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā) kritums martā, bet pieaugums aprīlī.
Vietējais pieprasījums saglabāsies ļoti slābans, kas nozīmē, ka liela loma būs notikumiem ārējos tirgos, respektīvi tas, cik prasmīgi tiks ierobežoti un vadīti pašreizējie notikumi eirozonā un kā turpmāk tiks stiprināta konkurētspēja. Svarīgi, lai sarežģījumi eirozonas valstīs neiedragātu tur notiekošos ekonomikas atveseļošanās procesus un tas nepārvērstos straujā pirktspējas un patēriņa kritumā, prognozē Gašpuitis.
Autors: BNA Latvia
