Francijas varas iestādes novērtējušas aptuvenos streikotāju nodarītos zaudējumus valsts budžetam. Kā paziņojusi valsts finanšu ministre Kristina Lagarda, streiki Francijai izmaksā 200-400 miljonus eiro dienā.
Aģentūra AFP atgādina, ka masu protesta akcijas Francijā sākās septembrī, pie kam vairākos valsts reģionos streiki pārauga nemieros un sadursmēs ar policiju. Savukārt Parīzē protestētāju dēļ tika apturēta sabiedriskā transporta satiksme, tāpat nopietni tika traucētu aviosatiksme un dzelzceļa satiksme.
Tomēr lielākās problēmas sākās 15. oktobrī, kad streikiem piebiedrojās naftas pārstrādes rūpnīcu darbinieki. Viņu streiki ir noveduši pie degvielas trūkuma un var novest valsti līdz transporta sistēmas sabrukumam. Vienas no valsts lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Granpuī (Grandpuits), kas ir galvenā benzīna piegādātāja Parīzes reģionam un aviodegvielas piegādātāja galvaspilsētas lidostām, izdevās atjaunot tikai pēc policijas iejaukšanās.
21. oktobrī Francijas Ķīmiskās rūpniecības asociācijas ģenerāldirektors Žans Pelēns (Jean Pelin) jau paziņoja, ka tikai ķīmiskajai rūpniecībai nodarītie zaudējumi ir sasnieguši apmēram miljardu eiro, bet katra jauna streiku diena izmaksā vēl vimaz 100 miljonus eiro.
Francūžu sašutumu ir izsaucis likumprojekts par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 60 līdz 62 gadiem un vecuma, pēc kura sasniegšanas pilsoņi var saņemt pilnu valsts pensiju, paaugstināšanu no 65 līdz 67 gadiem. 15. septembrī likumprojektu atbalstīja Francijas Nacionālā sapulce – parlamenta apakšpalāta, bet 22. oktobrī arī Senāts. Pēdējais balsojums notiks 27. oktobrī Konstitucionālajā padomē – Francijas augstākajā tiesu institūcijā, kurā nonāk ikviens parlamenta pieņemtais likumprojekts. Ja arī Konstitucionālā padome atbalstīs likumprojektu, tas tiks nosūtīts parakstīšanai valsts prezidentam Nikolā Sarkozī, kurš ir konkrēto likumdošanas izmaiņu iniciators.
Portāls www.pok.lv piebilst, ka 1982. gadā pensionēšanās vecums Francijā tika pazemināts no 65 līdz 60 gadiem, lielā mērā pateicoties toreizējam prezidentam, sociālistam Fransuā Miterānam. Arī pašlaik opozīcijā esošie Francijas sociālisti un arodbiedrības uzskata pensiju sistēmas reformu par netaisnīgu, apgalvojot, ka valsts cenšas risināt finanšu problēmas un vienkāršo strādnieku rēķina.
Autors: www.2v.lv
