Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 0,6%. Tajā pašā laikā gada griezumā mazumtirdzniecības apgrozījums turpina samazināties, lai arī mērenāk nekā iepriekšējos divos mēnešos. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjoms bija par 1,0% mazāks, pretstatā 3,1% kritumam aprīlī. Mazumtirdzniecības kritumu gada izteiksmē noteica pārtikas un nepārtikas (izņemot degvielu) preču grupu apjomu sarukumi, savukārt degvielas mazumtirdzniecība aprīlī pieaugusi. Kopumā šā gada piecos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 1,7%, ko noteica tās pašas divas grupas jeb pārtika un nepārtikas (izņemot degvielu) preces. Tomēr noteicošā loma mazumtirdzniecības apgrozījuma samazinājumā bija pārtikas tirdzniecības apjoma kritumam par 5,8% salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, kamēr nepārtikas (izņemot degvielu) preču tirdzniecības apjoms attiecīgajā periodā samazinājies vien par 0,9%.
Maijā pārtikas mazumtirdzniecības apjoms bija par 6,2% mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Pārtikas tirdzniecības apjomu samazinājums vērojams jau astoto mēnesi pēc kārtas, kas lielā mērā skaidrojams ar straujo pārtikas cenu pieaugumu un pārtikas inflācija raksturojama ar divciparu skaitli. Pērnā gada nogalē un šā gada sākumā pārtikas inflācija sasniedza gandrīz 30% gada izteiksmē, kas ir ļoti augsts kāpums, būtiski apsteidzot vidējo inflāciju Latvijā. Lai arī pārtikas cenu pieaugums bremzējas, tomēr cenu līmenis joprojām saglabājas ļoti augsts, kas nemudina cilvēkus patērēt vairāk vai pirkt dārgākus produktus. Visticamāk, ka arī jūnijā pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījumā būs fiksēts kritums.
Nepārtikas preču (bez degvielas) mazumtirdzniecības apjomi šā gada maijā bijuši par 1,3% mazāki nekā pirms gada. Mājsaimniecības piederumi maijā tirgoti par 1,0% mazāk kā pirms gada, kultūras un atpūtas preču mazumtirdzniecība bijusi par 6,5% mazāka, bet mazumtirdzniecība tirgos un stendos sarukusi par 5,7%. Vienlaicīgi atsevišķām preču grupām bija fiksēts arī vērā ņemams pieaugums. Tā apģērbu un apavu tirdzniecība gada laikā pieauga par 7,4%, bet farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecības apjoms bija par 6,5% augstāks nekā pērnā gada maijā.
Maijā īpaši jāatzīmē degvielas tirdzniecības apgrozījums, kas pieauga par 10,9% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, tādējādi nedaudz mazinot pārtikas un citu preču mazumtirdzniecības apgrozījuma krituma ietekmi. Zemāka naftas cena pasaules tirgos atstāj ietekmi uz degvielas cenu un patēriņa apjomiem arī Latvijā. Degvielas cenas Latvijas benzīntankos jau kārtējo mēnesi samazinās, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls atzīstamiem degvielas tirdzniecības pieauguma tempiem pēdējos mēnešos. Šā gadā maijā Brent markas jēlnaftas cenas vidējā cena veidoja 75,5 ASV dolāru par barelu, kas bija par 11% mazāk nekā aprīlī un par 33% mazāk salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem jāsecina, ka vidējā dīzeļdegvielas litra cena Latvijas benzīntankos maijā veidoja 1,436 eiro, kas bija zemākā cena kopš 2022. gada marta. Ņemot vērā sīvo konkurenci šajā mazumtirdzniecības nozarē un akcijas, ko piedāvā degvielas tirgotāji nedēļas nogalēs, dīzeļdegvielu iespējams nopirkt arī lētāk. Papildus tam jāatzīmē, ka maijā Rīgā gandrīz divu nedēļu garumā norisinājās pasaules čempionāts hokejā. Iespējams, ka lielāka ārvalstu tūristu plūsma, kā arī ārpus Rīgas dzīvojošo vietējo iedzīvotāju interese apmeklēt hokeja spēles klātienē veicināja degvielas patēriņu.
Eiropas Komisijas apkopotie mazumtirgotāju noskaņojuma indikatori Latvijā šā gadā jūnijā pasliktinājās, it īpaši attiecībā uz pasūtījumu novērtēšanu un darbaspēka pieejamību nozarē turpmākajiem trīs mēnešiem. Arī patērētāju aptaujas rezultāti neliecina par pirktspējas uzlabošanos un aktīvāku patēriņu, jo cilvēku novērtējums par personisko finansiālo situāciju turpmākajos mēnešos šā gada jūnijā pasliktinājies. Nedaudz sliktāks patērētāju novērtējums ir fiksēts arī attiecībā uz lielo pirkumu plāniem nākotnē. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka konfidences rādītāju pasliktinājums nav būtisks un vismaz šobrīd neliecina par būtiskām izmaiņām mazumtirdzniecībā. Iedzīvotāju ienākumi turpina palielināties un šā gada pirmajā ceturksnī bija fiksēts straujš bruto darba samaksas pieaugums 12,3% apmērā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo ceturksni. Tomēr vidējais patēriņa cenu pieaugums attiecīgajā periodā bija augstāks un veidoja 19,6%. Tieši augstā inflācija, kas apsteidz ienākumu pieaugumu, pašlaik nosaka zemāku tirdzniecības aktivitāti. Visticamāk, ka arī šā gada otrajā ceturksnī inflācija būs apsteigusi darba samaksas kāpumu, tomēr gada otrajā pusē situācijai vajadzētu mainīties.
