Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka gada inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada jūnijā patēriņa cenu indekss bija par 7,9% augstāks nekā pirms gada jūnijā, tādējādi pirmo reizi kopš pērnā gada marta inflācija noslīdēja zem 10% atzīmes. Jūnijā fiksētais inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2022. gada februāra. Patēriņa cenas attīstās paredzami un to dinamika saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm. Sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē šogad turpinās mazināties arī turpmāk. Atbilstoši prognozēm šā gada jūlijā gada inflācija samazināsies līdz 6,5%, savukārt gada nogalē inflācija sasniegs 3% līmeni.
Svarīgi arī atzīmēt, ka, pirmo reizi kopš šā gada sākuma jūnijā bija fiksēta mēneša deflācija, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar maiju patēriņa cenu līmenis ir samazinājies par 1,4%. Vidējo patēriņa cenu samazinājumu lielā mērā noteica ar mājokļa apsaimniekošanu saistīto pakalpojumu cenas. Siltumenerģijas cena mēneša laikā samazinājās par 14,2%, kamēr elektroenerģijas cena samazinājās par 5,4%. Tāpat jānorāda, ka 1. jūlijā stājās spēkā jaunie elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi, kas ir augstāki. Ietekme uz gala elektroenerģijas rēķinu katrai mājsaimniecībai būs dažāda. To noteiks gan elektroenerģijas patēriņš, gan pieslēguma jauda. Tomēr ietekme uz gala rēķinu kopumā būs jūtama. Papildus tam mēneša griezumā nedaudz samazinājās degvielas, kā arī apģērbu un apavu cenas.
Attiecībā uz patēriņa cenu pieauguma tempa piebremzēšanos gada izteiksmē lielā mērā to ietekmē bāzes efekti. Tas nozīmē, ka inflācija joprojām ir būtisks šķērslis ekonomikas attīstībā, it īpaši privātā patēriņa kontekstā. Uz to norāda arī pamatinflācijas dati, kas nesamazinās tik strauji kā vidējā inflācija. Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam pamatinflācijas (neņemot vērā enerģijas un neapstrādāto pārtiku) pieaugums pirmajos šā gada piecos mēnešos bija 13,3%, bet vidējās inflācijas pieaugums attiecīgajā laikā periodā veidoja 17,1%. Atbilstoši prognozēm, kas tika izstrādātas šā gada jūnijā un kalpos par pamatu valsts budžeta izstrādei nākamajam gadam, pamatinflācijas pieaugums šogad sasniegs 7,8%. Savukārt nākamgad pamatinflācija varētu sasniegt 5,1%, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot vidējās inflācijas prognozi.
Līdzīga situācija vērojama arī eirozonā kopumā. Ja šā gada janvārī inflācija eirozonā bija 8,6%, tad atbilstoši ātrajam novērtējumam gada inflācija jūnijā samazinājās līdz 5,5%. Savukārt, pamatinflācija eirozonā šā gada janvārī bija 5,3%, bet jūnijā 5,4%, apstiprinot, ka pamatinflācija eirozonā ir noturīga. Lielā mērā augsta pamatinflācija un tā noturīgums gan Latvijā, gan eirozonā ir saistīts ar otrreizējiem efektiem no augstajām energoresursu un pārtikas cenām. Tomēr pašreiz pastāv visi priekšnosacījumi, lai arī pamatinflācija samazinātos straujāk.
