Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada jūnijā liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 1463,9 milj. eiro, kas bija par 13,0% mazāk salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju. Šāds preču eksporta vērtības apjoms ir mazākais kopš 2021. gada septembra. Negatīva preču eksporta dinamika fiksēta jau trešo mēnesi pēc kārtas, tādējādi šā gada pirmajā pusgadā preču eksporta vērtība bija par 4,5% mazāka nekā attiecīgajā laikā periodā pirms gada. Sagaidāms, ka jūnijam līdzvērtīgs kritums turpināsies arī nākamajos šā gada mēnešos.

Preču eksporta samazinājumu šā gada otrajā ceturksnī, kā arī turpmākajos mēnešos pamatā ietekmē divi faktori. Pirmkārt, izejvielu cenu samazinājums. Ja pagājušajā gadā izejvielu cenu pieaugums bija galvenais faktors straujajam preču eksporta kāpumam, tad šogad šim faktoram būs pazeminoša ietekme uz preču eksportu. Latvijas preču eksporta struktūrā dominējošā loma ir precēm ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, koksnei un koka izstrādājumiem, neapstrādātai pārtikai, minerālproduktiem. Augstākminēto preču cenas pasaules tirgos pašreiz ir būtiski zemākas nekā pērnajā gadā, kas, no vienas puses, samazina patēriņa cenas gan Eiropā kopumā, gan Latvijā, bet, no otras puses, atstāj pazeminošu ietekmi arī uz eksporta vērtību, it īpaši ņemot vērā pērnajā gadā sasniegto augsto līmeni. Latvijas ražotāju eksporta cenu indeksa pieauguma temps sāka bremzēties jau pagājušā gada vidū, bet šā gada aprīlī un maijā bija fiksēta deflācija, attiecīgi 2,7% un 6,2% apmērā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi.

Otrs faktors, kas negatīvi ietekmē Latvijas preču eksporta attīstību un turpinās to ietekmēt arī turpmāk, ir vājais ārējais pieprasījums. Saskaņā ar ātro novērtējumu, Eiropas Savienības IKP šā gada otrajā ceturksnī pieauga par 0,5% gada griezumā, kas bija vājākais sniegums kopš 2021. gada sākuma. Savukārt ceturkšņa griezumā ES IKP palika nemainīgs, kas arī liecina par vājo ekonomisko aktivitāti. Jāatzīmē, ka ES tirgus veido 70% no Latvijas preču eksporta noieta. IKP otrā ceturkšņa dati par visām ES valstīm vēl nav pieejami. Tomēr negatīvi vērtējams Igaunijas, Zviedrijas un Vācijas ekonomikas kritums, kas ierindojas starp lielākajiem eksporta tirgiem Eiropā. Vērtējot ES dalībvalstu uzņēmēju un patērētāju ekonomisko sentimentu, jāsecina, ka tas turpina pasliktināties. Šā gada jūlijā ekonomikas sentiments ES vēlreiz pasliktinājās tādās Latvijas preču eksportam nozīmīgās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un būvniecība. Šīs nozares tiešā veidā ietekmē Latvijas kokrūpniecības, metālapstrādes, kā arī būvniecības materiālu eksportu.

Izņemot lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī satiksmes līdzekļus, šā gada jūnijā eksports samazinājies visās preču grupās. Lielāko negatīvo devumu eksporta kritumā jūnijā noteica minerālproduktu eksporta samazinājums par 56% jeb 106 milj. eiro salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ko ietekmēja gāzes un naftas produktu reeksporta samazinājums attiecīgi par 65% un 63%, kā arī elektroenerģijas eksporta samazinājums uz ES dalībvalstīm par 82%. Minerālproduktu eksporta samazinājums izskaidro vairāk nekā pusi no kopējā preču eksporta samazinājumā jūnijā. Būtisks eksporta kritums bija fiksēts arī koksnes un koka izstrādājumu eksportā. Šis preču grupas eksporta vērtība samazinājās par 23% jeb 66 milj. eiro, tādējādi izskaidrojot trešdaļu no kopējā preču eksporta samazinājuma. Negatīvi vērtējams, ka šīs grupas eksporta kritums ir visaptverošs un, izņemot Zviedriju un Somiju, samazinājums fiksēts eksportā uz visiem lielākajiem noieta tirgiem, tajā skaitā Apvienoto Karalisti, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Nīderlandi, Vāciju.

Vienlaicīgi šā gada jūnijā bija fiksēts samērā būtisks lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums, kopumā par 5% jeb 17 milj. eiro, tādējādi nedaudz mazinot negatīvo efektu no citu preču grupu eksporta krituma. Lai arī šīs preču eksporta grupas izaugsme piebremzējās, salīdzinot ar iepriekš šajā gadā fiksētajiem pieauguma tempiem, tā saglabājas noturīga. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta noturību nodrošina augstāks alkoholisko dzērienu reeksports. Papildus tam, alkoholisko dzērienu eksporta pieaugumi nav diversificēti un tos nodrošina tikai viens noieta tirgus jeb Krievija. Līdz ar to grūti prognozēt turpmāko lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta attīstību, jo Krievijas tirgus pakļauts diezgan lielam riskam. Svarīga loma lauksaimniecības un pārtikas preču eksportā ir graudaugiem. Jūnijā graudaugu eksports bija par 54% jeb 31 milj. eiro mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā sausumu šā gada sākumā, kā arī neseno vētru, šā gada graudaugu raža varētu būt vāja, līdz ar to graudaugu eksports visticamāk turpinās mazināties.