Otrdien, 4. augustā Finanšu ministrija sniedza valdībai informatīvu ziņojumu par privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju.
Ziņojums izstrādāts, lai varētu izvērtēt iespējamos risinājumus pašreizējai situācijai kreditēšanas tirgū. Stratēģijas izstrādi paredz nodomu protokols, kuru Latvija iesniedza Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 2008. gada decembrī un kurā izteikta apņemšanās līdz 2009. gada aprīļa beigām stratēģiju izstrādāt. Tāpat šis uzdevums iekļauts MK 2009. gada februārī apstiprinātajā Ekonomikas stabilizācijas rīcības plānā.
Informatīvajā ziņojumā attiecībā uz mājokļu kreditēšanas restrukturizāciju ietverti četri dažādi valsts atbalsta modeļi, kas paredz:
– sniegt valsts galvojumu par paaugstināta riska kredītiem (nepieciešamais valsts finansējums ir 67 miljoni līdz 336 miljoni latu);
– sniegt valsts galvojumu par restrukturizētajiem kredītiem (nepieciešamās izmaksas gadā ir no 6,6 miljoniem līdz 31,2 miljoniem latu);
– izveidot neatkarīgu aktīvu pārvaldības struktūru (nepieciešamā summa portfeļa pārņemšanai un nodošanai specializētas institūcijas rīcībā ir no 89,7 miljoniem līdz 314,1 miljona latu);
– nodrošināt atbilstošu tiesisko regulējumu kredītņēmēju aizsardzībai (papildu līdzekļi nav nepieciešami).
Stratēģijas izstrādes darba grupa, konsultējoties ar komercbankām un SVF, par prioritāro variantu ir izvirzījusi otro modeli. Šī modeļa mērķis ir veicināt bankas restrukturizēt tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā ir apdraudēta vai pārtraukta. Uz atbalstu var pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei un/vai remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5 000 latu.
Šis modelis arī paredz garantijas restrukturizētajiem kredītiem. Gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, tad valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šī kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju. Valsts maksājumi šajā situācijā nebūs dāvinājums, bet gan aizdevums kredītņēmējam, kas vēlāk (10 gadu laikā) būs jāatmaksā valstij.
Vienlaicīgi ir nosacījumi, kas nosaka kredītu restrukturizācijas principus. Daļa kredīta (vismaz 20%) tiek iesaldēta līdz programmas beigām, un par šo iesaldēto daļu netiek prasīti ikmēneša maksājumi (gan pamatsumma, gan procenti). Otrs nosacījums – pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt 40% no viņa mēneša ienākumiem.
Atsevišķos gadījumos uz atbalstu var pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu, ja pēc bankas novērtējuma šis kredītņēmējs varētu drīzumā atgūt maksātspēju. Šajā gadījumā uz bezdarba periodu banka iesaldē 50% kredīta. Kad kredītņēmējs ir atguvis maksātspēju, banka restrukturizē kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai.
Avots: BNA Latvia
