Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada novembrī bija par 0,3% zemāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā līmeni jeb 3,8%. Tomēr šāds patēriņa cenu pieaugums bijis par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā oktobrī. Secināms, ka šā gada augstākais inflācijas līmenis jau ir sasniegts un cenu pieauguma temps pakāpeniski samazinās. Sagaidāms, ka gada inflācija šā gada decembrī būs 3,5% – 3,8% robežās.
Neskatoties uz patēriņa cenu pieaugumu tempa mazināšanos, inflācija Latvijā aizvien saglabājas viena no augstākajām eirozonā. Atbilstoši Eurostat novērtējumam vidējais patēriņa cenu pieaugums eirozonā šā gada novembrī bija 2,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kas bija par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī. Inflāciju eirozonā šogad var raksturot kā stabilu, tikai nedaudz pārsniedzot centrālās bankas noteikto 2% mērķi.
Inflācija Latvijā kopš šā gada sākuma bija krietni svārstīgāka nekā eirozonā, tomēr novembra dati, kā arī patērētāju inflācijas gaidas, kas samazinās trešo mēnesi pēc kārtas, norāda uz to, ka patēriņa cenu pieauguma temps virzās uz samazināšanos. Tomēr arī nākamā gada sākumā inflācija Latvijā saglabāsies nedaudz virs 3%, ko joprojām var uzskatīt par augstu šajā ekonomikas attīstības ciklā.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums. Šā gada novembrī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas kopumā bija par 5,2% augstākas nekā pirms gada, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi jeb 1,4 procentpunktus no fiksētās vidējās inflācijas. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu līmenis pat nedaudz samazinājies – vidēji par 0,5%. Zemo cenu grozā iekļautas pārtikas preču cenas mēneša laikā palika nemainīgas.
Pārtikas tirgotājiem būs pievērsta pastiprināta uzmanība arī nākamajā gadā, jo pārtikas preču cenas saglabāsies kā viens no galvenajiem patēriņa cenu pieauguma iemesliem. Neapstrādātās pārtikas cenām pasaules tirgos ir vērojama samazinājuma tendence. Ja šī tendence turpināsies, pastāv priekšnosacījumi importētās pārtikas cenu samazinājumam. Papildus tam atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 12% apmērā. Šiem faktoriem vajadzētu mazināt pārtikas preču cenu kāpumu 2026. gadā.
Pēdējos mēnešos palielinājušās ar mājokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto preču un pakalpojumu cenas, tostarp elektroenerģija gada laikā sadārdzinājās par 14,2%, gāze par 5,2%, bet siltumenerģija par 2,0%. Ūdensapgāde maksāja par 6,7% dārgāk, bet atkritumu savākšanas un kanalizācijas pakalpojumi sadārdzinājās attiecīgi par 5,1% un 8,9%. Attiecībā uz šo preču un pakalpojumu cenu attīstību turpmāk, jāsecina, ka prognozes nav īpaši labvēlīgas. Sagaidāms, ka šo preču un pakalpojumu cenu pieaugums turpināsies tikpat augstā līmenī, ko noteiks izdevumu spiediens saistībā ar darba samaksas kāpumu un infrastruktūras uzturēšanas izdevumu pieaugumu.
