FM: Galvenās izmaiņas uzņēmumiem 2024. gadā saistītas ar Mikrouzņēmumu nodokli un UIN režīmu bankām un nebanku kreditētājiem

Ceturtdien, 14. decembrī, tiešsaistē norisinājās NODOKĻU KONFERENCE 2024, kurā eksperti informēja par gaidāmajām izmaiņām nodokļu politikā, par starptautiskajiem nodokļiem un nodokļu plānošanu, kā arī sniedza praktiskus padomus, kā veiksmīgi sagatavot gada pārskatu. Konferencē piedalījās arī LR Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins, kas atzina, ka 2024. gada valsts budžetā paredzētas vairākas nodokļu izmaiņas.

Kā zināms, nesen stājās spēkā nākamā gada valsts budžets. I. Šņucins norādīja, ka konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2023. gada valsts budžetu, nākamgad plānotie ieņēmumi paredzēti par 1,76 miljardiem lielāki, savukārt izdevumi – par 1,54 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā. Vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Kā galvenās nodokļu izmaiņas viņš minēja, ka ir izveidots īpašs uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms bankām un nebanku kreditētājiem. Tāpat ir noteikta Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Arī Dabas resursu nodokli ir skārušas izmaiņas – pieaugusi dabas resursu nodokļu likme. Paaugstinātas arī azartspēļu nodokļa likmes un pieņemtas Mikrouzņēmumu nodokļu izmaiņas.

Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokli, pieņemts, ka no 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumiem Latvijā tiks noteikta vienota likme 25% apmērā, neatkarīgi no apgrozījuma. Savukārt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikti darba devēja atbrīvojumi par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu, apdrošināšanas prēmiju summas, kas atbrīvota no IIN, paaugstināšana un attālināta darba kompensācijas apmēra palielināšana.

Visilgstošākās diskusijas bija par akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Šogad, 31. decembrī, beidzas PVN samazinātās 5% likmes piemērošanas periods Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Līdz ar to 2024. gadā tas būtu 21%, bet valdība vienojusies par 12% PVN augļiem un dārzeņiem, kā rezultāta straujāk cels akcīzi alkoholam un tabakai.

Tāpat vairāki grozījumi veikti arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kā, piemēram, Saeima noteikusi, ka kredītiestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā.

Tāpat pieņemtas Mazo uzņēmumu darbības atbalsta pasākumu paketes normas, kas turpmāk ļaus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, piemērot: diferencēto neapliekamo minimumu; atvieglojumu par apgādībā esošām personām un nodokļa papildu atvieglojumus personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām.

Kā svarīgu punktu I. Šnuciņš akcentēja, ka noteikts, ka jaunās kadastrālās vērtības neietekmēs NĪN maksājumus 2024. un 2025. gadā.

“Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam mērķi (projekts) nosaka sasniegt kopējo nodokļu slogu 32,75% IKP, darbaspēka nodokļu slogu – 4 procentpunkti, ēnu ekonomiku – 1 procentpunktu no IKP, bet drošības finansējumu 100% apmērā,” norādīja I. Šņucins.

Nodokļu konferencē piedalījās arī VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Karīna Puriškeviča, LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Ingūna Leibus, grāmatvedības un nodokļu eksperte, mācību centra vadītāja grāmatvedības un nodokļu eksperte, mācību centra vadītāja Inga Pumpure, “KPMG Latvia” nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore Irēna Lejiņa, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja, grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante Jadviga Neilande, SIA “JOHANSONE UN PARTNERI” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone, sertificēta zvērināta revidente un nodokļu konsultante, SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja Santa Zvejniece, kā arī Personāla vadītāju kluba vadītāja, organizāciju psiholoģe un sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Rošāne.

Publicitātes materiāls