Latvijas rūpniecībai 2013. gads bija nopietnu pārbaudījumu laiks, ko noteica valsts lielākā ražošanas un Baltijas valstīs vienīgā metalurģijas uzņēmuma AS „Liepājas metalurgs” darbības pārtraukšana. Tikmēr citi nozares uzņēmumi ir pierādījuši savu spēju noturēt Latvijas rūpniecības attīstību līdzsvarā, kas dod pozitīvus signālus turpmākai un straujākai apstrādes rūpniecības izaugsmei 2014. gadā.
Latvijas rūpniecībā kopumā 2013. gads ir noslēdzies, uzrādot nelielu 0,4% kritumu produkcijas izlaidē salīdzinājumā ar 2012. gadu. Šo samazinājumu būtiski ietekmēja ražošanas apjomu kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 4,3%, ko savukārt noteica aizvadītā gada netradicionāli augstā gaisa temperatūra ierastās apkures sezonas periodā.
Lai arī pērnā gada vidū tika pieļauts, ka apstrādes rūpniecības pieaugums 2013. gadā varētu būt negatīvs, tas nepiepildījās, un apstrādes rūpniecība uzrādīja nelielu, tomēr izaugsmi par 0,6%. Tas skaidrojams ar negaidīti labo citu nozaru attīstību, kas neļāva AS „Liepājas metalurgs” ražošanas apjomu samazināšanas un vēlāk arī darbības pārtraukšanas izraisītajām sekām negatīvi ietekmēt kopējo apstrādes rūpniecības attīstības virzienu. Vislielākā AS „Liepājas metalurgs” problēmu ietekme bija vērojama jūlijā, kad kritums metālu ražošanā sasniedza 72,3%, salīdzinot ar 2012. gada jūliju. Savukārt jaunākie dati, uzrādot metālu ražošanas pieaugumu mēneša griezumā, liecina par citu, relatīvi mazāku nozares uzņēmumu veiksmīgu darbību.
Labi rezultāti novērojami pārtikas produktu ražošanā, 2013. gadā uzrādot 6,4% pieaugumu. To noteica augošais iekšējais pieprasījums, ko attiecīgi veicināja ienākumu palielināšanās mājsaimniecībās. Arī eksporta rādītāji atspoguļo pārtikas rūpniecības panākumus, jo vidējais eksporta pieaugums pērnā gada 11 mēnešos sasniedza 17%. Tādējādi pārtikas produkcijas ražošanu var saukt par 2013. gada nozīmīgāko apstrādes rūpniecības dzinējspēku, neskatoties uz to, ka pirmskrīzes izlaides apjomi vēl nav sasniegti. Pārējās lielās apstrādes rūpniecības nozares – kokapstrāde un gatavo metālizstrādājumu ražošana, uzrādīja mērenāku gada vidējo pieaugumu attiecīgi 3,6% un 2,2%. Labus izaugsmes rādītājus ir uzrādījušas citas nozares ar salīdzinoši mazāku īpatsvaru iekšzemes kopprodukta struktūrā, kā piemēram, poligrāfija, datoru, elektronisko un elektrisko iekārtu ražošana, mēbeļu ražošana, kas ir palīdzējušas līdzsvarot AS „Liepājas metalurgs” izraisīto kritumu apstrādes rūpniecībā. Negatīvus rezultātus uzrādījušas ķīmijas un farmācijas nozares, kā arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana.
Eiropas Komisijas ekonomikas sentimenta indeksa 2013. gada dati liecina par uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanos Eiropas Savienībā, rādītājam pieaugot pēdējos astoņos iepriekšējā gada mēnešus, kā arī 2014. gada sākumā. Zīmīgi, ka tieši pērn decembrī indeksa vērtība eirozonas valstu vidū pirmo reizi kopš 2011. gada jūlija ir sasniegusi 100 punktu atzīmi. Šie rezultāti dod pozitīvus signālus Latvijas ražotājiem par ārējā pieprasījuma potenciālo pieaugumu nākotnē, kas veicinātu papildus iespēju rašanos valstij nozīmīgajos eksporta tirgos. Savukārt Latvijas rūpnieku konfidences rādītājs iepriekšējā gadā uzrādīja kritumu gada pirmajā pusē, taču turpmākie rezultāti liecināja par pozitīva noskaņojuma atgriešanos iekšējā tirgū, tādējādi arī par rūpniecības izaugsmes perspektīvām 2014. gadā.
