Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas Banka publicē minēto analītisko izdevumu, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.
“Finanšu pieejamības pārskata 2025” secinājumi būs atslēgas temats Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konferencē, kas šā gada 21. novembrī notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Diskusijās tiks meklēti labākie risinājumi, lai nodrošinātu, ka kreditēšanas atkopšanās nebūs īslaicīga parādība, bet gan noturīgs balsts Latvijas uzņēmējiem un mājsaimniecībām, veicinot straujāku tautsaimniecības izaugsmi.
“Kreditēšanas aktivitātē Latvijā 2024. un 2025. gadā ir vērojamas būtiskas atveseļošanās pazīmes, turklāt pieaug gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms, kāpuma tempam pārsniedzot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempu. Vienlaikus ir vērojams arī kredītu procentu likmju kritums,” uzsver Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts. “Neraugoties uz pozitīvo dinamiku, kreditēšanas līmenis Latvijā joprojām būtiski atpaliek no eirozonas vidējā līmeņa. Nepieciešami papildu risinājumi, kas stiprina finanšu starpniecību un uzlabo finansējuma pieejamību visos tautsaimniecības segmentos.”
“Finanšu pieejamības pārskatā 2025” uzsvērts, ka viens no galvenajiem faktoriem, kuri stimulējuši kreditēšanas aktivitātes atjaunošanos, ir kredītu procentu likmju samazinājums. Tas skaidrojams gan ar naudas tirgus procentu likmju, t. sk. īstermiņa EURIBOR likmju, kritumu, gan ar zemākām pievienotajām procentu likmēm. EURIBOR likmes, kas Latvijā bieži tiek izmantotas kā bāzes likmes kredītu cenošanā, pēc augstākā punkta sasniegšanas 2023. gada oktobrī ir sarukušas vairāk nekā par 2 procentpunktiem. Vienlaikus būtiski ir samazinājušās arī jauno kredītu pievienotās procentu likmes, it īpaši hipotekāro kredītu segmentā. To cita starpā var skaidrot ar kredītņēmēju augošo interesi par pārkreditēšanu un kredīta pievienotās procentu likmes pārskatīšanu.
Lai gan kreditēšanas aktivitāte ir augusi, kredītu atlikuma attiecība pret IKP joprojām būtiski atpaliek no eirozonas vidējā līmeņa. Piemēram, hipotekāro kredītu atlikums Latvijā 2025. gada sākumā bija tikai 13% no IKP – būtiski mazāk nekā Lietuvā (17%) un Igaunijā (31%). Zems hipotekārās kreditēšanas līmenis ir saistīts gan ar finanšu pieejamības faktoriem, t. sk. augstām pievienotajām procentu likmēm, un vienveidīgu finanšu starpnieku klāstu, gan arī ar dzīvojamā fonda struktūru – Latvijā ir ļoti augsta pārapdzīvotība un vienas no mazākajām mājokļu platībām Eiropā.
Pārskatā sniegta virkne ieteikumu, kā veicināt kreditēšanu. Piemēram, mājokļu kreditēšanas jomā ieteikts sekmēt jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū, ieviešot hipotekāro kredītu vērtspapīrošanu un tādējādi uzlabojot alternatīvu finanšu avotu pieejamību aizdevējiem. Ar hipotēku nodrošinātu vērtspapīru emisijas ļautu aizdevējiem piesaistīt ārējo finansējumu, kā arī atbrīvot kapitālu jauniem kredītiem.
Savukārt uzņēmumu segmentā rosināts veicināt kredītņēmēju mobilitāti, piemēram, samazinot komisijas maksu par pirmstermiņa atmaksu, kas pašlaik lielākajai daļai uzņēmumu pārkreditēšanu padara finansiāli neizdevīgu. Lai sekmētu klientu mobilitāti un pastiprinātu konkurenci uzņēmumu kreditēšanas tirgū, Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju ir izstrādājusi regulējuma projektu šīs komisijas maksas ierobežošanai.
