Ne finanšu ministrs Andris Vilks, ne viņa vadītā ministrija nespēj paskaidrot, uz kā balstīts ministrijas optimisms, apgalvojot, ka pat sliktākā scenārija gadījumā saistībā ar AS Liepājas metalurgs (LM) "valstij ir iespēja atgūt galvojuma summu, realizējot ķīlu, kuras vērtība pārsniedz šo vienreizējā maksājuma apmēru", – tā piektdien Latvijas radio izteicās Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. Tikmēr sabiedrības Prudentia ziņojuma publiskotie fragmenti rāda, ka ministrija nestāsta patiesību par valsts labajām izredzēm ar tās iegūto Liepājas metalurga ķīlu.
Kā zināms, ceturtdien Valsts kase no valsts budžeta līdzekļiem samaksājusi Itālijas bankai UniCredit S.p.A. uzņēmumam Liepājas metalurgs Einara Repšes parakstītā valsts galvotā kredīta pamatsummas atlikumu – 67,46 miljonus eiro.
Finanšu ministrija turpina apgalvot, ka šī nauda esot atgūstama pat sliktākajā gadījumā – ja uzņēmumam tomēr iestājas maksātnespēja, jo valsts ņemtā ķīla pēc vērtības pārsniedzot šos 67,46 miljonus eiro, lai gan tās vērtība esot "mainīga".
Taču publiskotie valdības konsultanta – sabiedrības Prudentia Advisers šā gada maija atzinuma fragmenti rāda, ka šāda Finanšu ministrijas publiskā nostāja ir maldinoša un ministrija to labi apzinās.
"Skatoties uz citu uzņēmumu pieredzi, ražošanas iekārtas, kas ir valsts ķīla, ir diezgan nelikvīdas, saistībā ar pašreizējajiem apstākļiem metalurģijas nozarē. Kopējā pārdošanas rezultātā atgūstamās summas daļa ir apmēram 20-50%," teikts Prudentia atzinumā, kas no sabiedrības ar Valda Dombrovska valdības lēmumu joprojām tiek slēpts.
Tajā arī piebilst: "Turklāt, lai pārdotu aktīvus, valstij nepieciešams tos uzturēt un aptuvenās dīkstāves izmaksas ir 12 milj. LVL gadā (iespējams ari vairāk, ņemot vērā izmaksas ziemas laikā)."
Kā izrādās, Prudentia valdībai arī skaidri norādījusi, kāpēc nav nekāda pamata cerēt ķīlu realizēt bez zaudējumiem:
"Aktīvi, kas atrodas valsts ķīlā, ir ar zemu likviditāti. Galvenie iemesli tam ir uzskaitīti zemāk:
1) Aprīkojumam metalurģijas nozarē ir ļoti zema likviditāte tāpēc, ka šobrīd Eiropā un Globālajā tirgū pastāv pārprodukcija. Saskaņā ar nozares ekspertu Eiropas Savienībā tērauda izstrādājumu ražotne pārsniedz pieprasījumu par 30%. Tas nozīmē, ka visticamāk nevienam šīs nozares uzņēmumam nav nepieciešams palielināt kapacitāti.
2) Šiem aktīviem piemīt nemateriāla sertifikācijas vērtība. Tiklīdz aktīvs tiek pārdots, sertifikācija ir jāatjauno, tādējādi pārdošanas cena ir samazināta.
3) Lielākā daļa aktīvu nevar tikt pārdoti pa daļām. Tas nozīmē, ka, ja pamatlīdzekļi ir paredzēti specifiska produkta ražošanai, tad citiem uzņēmumiem nebūs nekāda pielietojuma no kādas atsevišķas iekārtas daļas. Gadījums, kad kāda kompānija pieprasītu konkrētu iekārtas dalu, novestu pie neizmantojamu aktīvu tālākās realizēšanas
Turklāt gadījumā, ja Finanšu ministrija uzsāktu LM ieķīlāto aktīvu atsavākšanu, pārējie kreditori kā atbildes reakciju var iesnieg LM maksātnespējas pieprasījumu, kas novestu pie augstāk minētajiem negatīvajiem aspektiem.
Viena no valstij nelabvēlīgajām situācijām LM maksātnespējas gadījumā būtu maksātnespējas administratora nozīmēšana. Tas nozīmētu, ka valstij nebūtu nekāda vara pār ķīlas pārdošanas cenu, kas rada iespējamību, ka tiks iegūta mazākā aktīvu vērtība to zemās likviditātes dēļ."
Taču ne finanšu ministrs Vilks, ne ministrijas preses pārstāve piektdien nevēlējās vai nespēja sniegt kādus skaidrojumus uz jautājumu – kā Finanšu ministrija saistībā ar apgalvojumiem par AS Liepājas metalurgs ķīlas vērtību var komentēt šos tai labi zināmā Prudentia ziņojuma secinājumus attiecībā uz ķīlas patieso vērtību.
Andris VilksFinanšu ministrijaLiepājas metalurgsValsts kasevalsts ķīla
