Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ir pieņēmuši jaunus finanšu noteikumus, lai novērstu nākamos iespējamos eirovalūtas satricinājums. Izmaiņas būtu jānostiprina Lisabonas līgumā, tomēr varētu būt grūti panākt valstu vienprātīgu atbalstu grozījumiem.
Politiķi ir vienojušies izveidot pastāvīgu fondu eirovalūtas stabilizēšanai, savukārt Briselei ir piešķirtas papildu tiesības izvērtēt ES valstu izstrādātos budžetus. ES noteikumi uzliek par pienākumu dalībvalstis brīdināt par nekustamā īpašuma un spekulatīviem burbuļiem, ja tādi sāk rasties, turklāt Brisele varēs sodīt valstis, kas aizņemas pārlieku daudz. Pret valstīm, kuru parāds pārsniedz 60 procentus no iekšzemes kopprodukta, tiks noteiktas sankcijas. Kā norāda BBC, jaunie noteikumi paredzēti, lai piespiestu valstis sakārtot savas finanses, pirms to problēmas apdraud visu eirozonu, raksta NRA.lv
Pastāvīgais stabilizācijas fonds aizvietos pēc Grieķijas finanšu krīzes izveidoto pagaidu risinājumu, kurā tika ieguldīti 440 miljardi eiro. Maijā Grieķijas budžeta krīzes dēļ eirozona gandrīz sabruka, jo nepastāvēja krīzes novēršanas mehānisms. “Šopavasar mēs tikām galā ar dziļu monetārās savienības un ekonomikas krīzi,” sacīja ES prezidents Hermans van Rompejs. “Mūsu nākamais politikas uzdevums ir no kļūdām mācīties un padarīt Eiropas ekonomikas krīžu drošas.”
Vācija un Francija vēlas, lai panāktā vienošanās tiktu nostiprināta arī Lisabonas līgumā, tādējādi nodrošinot, ka neparādās kādas juridiskas problēmas. Pašreizējā Lisabonas līgumā ir atrodama norma, kas dalībvalstīm aizliedz izpirkt citai citas parādsaistības, tomēr šai idejai pretojas vairākas valstis. Lisabonas līgums tapa desmit gadu ilgās juridiskās diskusijās, un to pieņemt izdevās tikai pēc Īrijas pilsoņu otrreizējā balsojuma. Reuters aptaujātie diplomāti ir brīdinājuši, ka arī tagad būs grūti panākt vienbalsīgu atbalstu līguma pārrakstītajai versijai un var gadīties, ka grozījumu versiju būs tikpat, cik ES dalībvalstu. H. van Rompejam līdz ES decembra sanāksmei ir laiks ar dalībvalstīm konsultēties par Lisabonas līguma izmaiņām un noskaidrot, vai grozījumu gadījumā jaunā versija būs jāratificē visu dalībvalstu parlamentiem.
Autors: Jānis Buholcs / NRA.lv
