Paplašinot “Nord Stream” dabasgāzes cauruļvada posmu no Krievijas uz Eiropas krastiem, varētu tikt būtiski ietekmēts reģionālais tirgus, norādīja Eiropas Savienības (ES) līderis enerģētikas jautājumos Maroš Sefčovičs.
Krievijas enerģētikas uzņēmums “Gazprom” septembrī parakstīja akcionāru līgumus par attīstību otrajam “Nord Stream” posmam cauruļvadu sistēmām ar saviem kolēģiem Vācijas enerģētikas uzņēmumā “BASF”un “E.ON”, kā arī ar franču uzņēmumu”ENGIE”, Austrijas kompāniju “OMV” un “Royal Dutch Shell”.
Saskaņā ar ierosināto paplašināšanu, vēl divi cauruļvadi tiks pievienoti esošajam tīklam, kas darbojas caur Baltijas jūru uz Vācijas piekrasti, divkāršojot cauruļvadu neto jaudu.
Eiropas Savienība (ES) ir paudusi bažas par Krievijas kontroli pār reģionālo tirgu, jo Krievijas gāzes kompānija parasti kontrolē gan tranzīta tīklu, gan rezerves, ko tas sniedz.
ES ierēdnis biedriem Eiropas Parlamentā pauda bažas, ka otrs “Nord Stream” posms pārsniedz tūlītējas regulēšanas jautājumus.
“”Nord Stream 2″ varētu mainīt ainavu ES gāzes tirgū, vienlaikus nedodot piekļuvi jaunam piegādes avotam vai jaunam piegādātājam, un vēl vairāk palielinot jaudas pārpalikumu no Krievijas uz ES,” viņš piebilda.
Otru “Nord Stream” posmu izstrādās uzņēmums “New European Pipeline”, un “Gazprom” varētu turēt 51 procentu akciju.
Foto : TheGiantVermin / https://www.flickr.com/photos/tudor/ / https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/
